Foto: DELFI
"Miķeļu" dārzā Apes novadā, manuprāt, pietrūkst tikai soliņa, uz kura sēžot, nesteidzīgi par šo skaistumu priecāties. Saimnieki Dagnija un Ojārs Gailīši gan uzskata, ka dārzā vēl nav daudz no iecerētā. Bet būs! Jo palīgā nāks meitas.

Mīlestība no pirmā skatiena

Dagnija "Miķeļos" pirmo reizi ieradās, kad viņai bija tikai sešpadsmit. Atbrauca no savas Dobeles ciemos pie draudzenes, ieraudzīja un iemīlēja! Tolaik viņa vēl nenojauta, ka reiz ieprecēsies šajās mājās un kļūs par dārza saimnieci.

"Dobelē galvenokārt ir lapu koku meži, bet toreiz, pirmo reizi braucot, sajūsminājos par staltiem egļu un priežu mežiem. Novērtēju šīs pārmaiņas..." atzīstas Dagnija. Dārza "Miķeļos" tolaik vēl nebija. Te ganījās zirgs un ainavu rotāja siena zārdi. Taču jau toreiz bija skaisti, un Dagnijas fantāzija to pārvērta ziedošā dārzā.

"Vīram labāk patīk akurāti nopļauti mauriņi, bet man gribas redzēt arī ziedošas puķes, košumkrūmus un skujeņus, kas dārzu dara krāšņu visos četros gadalaikos," stāsta Dagnija. Tāpēc viņa uzrotījusi piedurknes un ķērusies pie darba. Pats svarīgākais, lai dārzam būtu labs pamats, auglīga augsne, kas toreiz, 2003. gadā sākot ierīkot dārzu, kopā ar palīgiem, tika sarūpēta. Dagnijas sapnis: ja dārzu ieskautu mulča, tad varētu iztikt bez lielas ravēšanas. Varētu vairāk spēlēties ar augu pārstādīšanu, cik tīk un kad vēlas. Dagnijasprāt, vislabākā būtu vietējā priežu mizu mulča. Tā pasargātu virskārtu no izžūšanas, lietus laikā neveidotos dubļi, mulča novērstu temperatūras svārstības augsnes virskārtā, bagātinātu augsni un neļautu augt nezālēm.

Pagaidām tik tālu vēl nav – maija beigās, kad lielākie pavasara darbi saimniecībā ir padarīti, vajagot ķerties pie nezāļu iznīdēšanas. Kad visu dienu līkņāts pa dārzu, vakarā sāpot mugura. "Lauki – tas ir mans fitness, neko citu figūras slaidināšanai vairs nevajag," smaida Dagnija. Nu meitas jau ir lielas un bez īpašas aicināšanas nāk Dagnijai talkā. Smagākos darbos darot, viņa uzrunā vīru Ojāru. Platība ir liela. Sākumā mocījušies ar mazo zāles pļāvēju. Prieks, ka ir iegādāts traktoriņš, un viss notiek ātri, skaisti un raiti. Traktors noder ne vien zāles pļaušanai, bet arī citiem darbiem.

Romantika dīķmalā

Kad zeme pabarota un uzlabota, Dagnija iesējusi mauriņu. Lai skaistāk, iegādājusies arī baltās un sarkanās mārpuķītes. Pavasaros, kad tās uzzied, esot ļoti skaisti. Diemžēl reti iznāk par tām priecāties, jo ziediņi drīz vien tiek nopļauti.

Dārza vidū Dagnija iecerēja mazu baseiniņu. Vīrs apskatījis viņas uzmetumus un teicis: "Pieliec vēl pa metram visos virzienos, un tad es ķeršos pie bedres rakšanas." Vīram izrādījusies taisnība: tagad baseins ir tik liels, ka abas meitas tajā pat iemācījušās peldēt. Baseina malā izveidojuši divas sēdvietas, kur abiem ar vīru sēdēt, kūļāt kājas ūdeni un priecāties par ūdensrozēm. "Tā arī ne reizes vēl neesam tur sēdējuši – nav laika, laukos darbs dzen darbu," smejas Dagnija. Meitenes grib izkrāsot baseinu zilu un pielaist ar dzidro akas ūdeni. To varbūt nākamgad. Ūdensrozes baseinā gan vairs neaudzēšot. Netālu ir divi dīķi, tur ir īstā vieta!

Dagnija ir taupīga saimniece: vispirms nopērk sēklas, izdiedzē, pēc tam pavairo ar spraudeņiem. Tā viņa ieaudzēja žogu no mazām princesēm, klinšrozēm, pati vāca sēklas no klintenēm, vilkābelēm, arī dažām dekoratīvām tūjām. Arī ziemciešu lielākā daļa ir pavairota, piemēram, aslapu flokši, akmeņlauzītes, segliņi, mārsili... Dekoratīvās egles un daži kadiķi gan ir pirkti. Doronikas Dagnijai uzdāvināja vīrs – aug ļoti labi, var redzēt, ka ar mīlestību dāvinātas.

Bet pīlādžus un deviņvīruspēku, piemēram, uz dārzu atnesa putni. Auga tik labi, ka Dagnija nolēma atstāt, kaut gan putni varbūt nebija izvēlējušies tieši to vietu, kuru gribētu saimniece. Bet dāvinātam zirgam jau zobos neskatās...

Reizēm arī pati Dagnija uzreiz nevar izdomāt, kur ko stādīt. Tā bija ar nokareno akāciju: iepatikās, nopirka, bet pēc tam vairākus gadus turēja siltumnīcā, līdz akācijai piedzima īstā vieta – līdzās arkai, kas tagad apstādīta vīnogulājiem.

"Apskaužu nīceniekus..."

Diemžēl ne visas puķes un krūmus mīl Apes salīdzinoši skarbāko ziemeļu klimatu un šejienes zemi. Piemēram, baltie hortenziju krūmi aug un zied lieliski, bet zilā hortenzija turpat līdzās nīkst ārā. Smaržīgais sausserdis pagājušajā ziemā izsala. Arī vienu no kadiķiem pavasarī vajadzēja izrakt – vainīgs sals. 

Dagnija bijusi Nīcā un redzējusi, kā zied turienes dārzi. "Reizēm pārņem skaudība – cik viņiem tur labs klimats un auglīga zeme! Kaut slotas kātu iespraud zemē, arī tas droši vien sazaļos! Bet mums dabū pamatīgi pacīnīties, līdz kaut kas ieaug," Dagnija nopūšas.

Daudzi dārzu īpašnieki sūdzas, ka viņiem jāizšķiras – iekopt skaistu dārzu vai turēt mājās savus mīluļus suņus. Par laimi, Dagnijai tādu problēmu nav: abas "Miķeļu" sunītes ir labi audzinātas un skujkokiem pāri nedara, arī puķu dobes neizbradā. Vienu brīdi gan te mēdzis piestaigāt ciemos kaimiņu suns, un viņš, kā jau puisietis, diezgan apskādēja klintenītes.

Arī par gliemežu posta darbiem Dagnija nesūdzas. Piemājas kokos ir izlikti strazdu būrīši, putnu te netrūkst, bet tiem gliemeži skaitās delikatese. "No savas puses piepalīdzu putniem, nopļaujot zāli un rudenī novācot kritušās koku lapas. Arī tas, manuprāt, neļauj vairoties dārza postītājiem gliemežiem," paskaidro "Miķeļu" saimniece.

Skaistums visiem gadalaikiem

Lai nu kā tur tālajā Nīcā, bet arī "Miķeļu" dārzā Apes pusē ziedu netrūkst. Vismīļākās Dagnijai ir "Grefsheim" spirejas. Sākot veidot dārzu, izdomājusi veidot te spireju kolekciju. Sākums jau ir, bet par veselu kolekciju vēl pāragri runāt. Pavasarī dārzu iekrāso tulpes, trompetes. Visskaistākais Dagnijas dārzs esot vasaras sākumā, kad zied spirejas. Brīnišķīgas ir arī fizokarpa baltās ziedu kupenas, tāpat arī izteikti krāsainās lapas. No vasaras ziediem Dagnijai vairāk patīk lilijas. Tad ir kārta hortenziju krūmiem un citiem vasaras ziediem. Kad tuvojas rudens, Dagnija priecājas par mārtiņrozēm, košajām pīlādžogām un saules puķēm, kas tik uzcītīgi vienmēr griež savas galviņas pret sauli. "Paskatos, un pašai gribas smaidīt kopā ar saules puķēm," atzīstas Dagnija.

Lai būtu skaisti arī ziemā, dārzu ielenc baltegles. Dagnijai ir liela koku izvēle, jo viņiem piederošā zemnieku saimniecība audzē meža stādāmo materiālu, galvenokārt skujkokus.

Īstās egles, Dagnijasprāt, mājas tuvumā īsti neiederas savas enerģētikas dēļ. Cita lieta – sudrabegles. Bet pašā dārza centrā pie baseina "Miķeļos" slejas čūskegle, ko Latvijas Dendrologu biedrība atzinusi par pērnā gada koku. Apkārtnes iedzīvotāji tādu "spoku" neesot redzējuši, visi prasot – kas tas tāds? Ziemassvētkos Gailīšu ģimene parasti savu eglīti istabā nemaz nenes, izrotājot kādu sudrabeglīti no tām, kas aug pagalmā. Lai dārzs ziemā būtu vēl krāsaināks, viņi baro putnus. Ikdienas viesi tad te ir zvirbuļi, sīļi, cielavas, zīlītes, zilzīlītes, dzilnīši, bet reizēm atlido arī pelēkā dzilna, meža baloži un pats skaistākais no putniem – dzenis.

"Miķeļu" dārzā vēl daudz darāmā. "Piemēram, rozēm es klāt pagaidām pat neķeros. Tās prasa īpašu vērību un aprūpi, šobrīd man tam nav laika. Ceru uz meitām. Kaut kur lasīju: ja meitai ir skaists puķu dārzs, viņai būs labas attiecības ar vīramāti un tātad arī ar vīru. Ceru, ka mūsu meitām dārza dēļ nevajadzēs kaunēties," apmierināti smaida Dagnija.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!