Savulaik tur atradās PSRS karabāze. Teritoriju vajadzēja attīrīt un sakārtot. Ventspilnieki izdomāja, ka būvgruži un nederīgie ielas grunts materiāli ir jāsaliek kaudzē un jāizveido kalns. Lai ir ziemā, kur slēpot. Tas bija 2005. gadā.
Tagad kalns ar nosaukumu, kas dots par godu pilsētas ilggadējam vadītājam un viņa iecienītajai galvassegai, "Lemberga hūte" kļuvis par vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu pašsaprotamu pulcēšanās vietu. Skats no kalna slēpotājiem (un tiem, kas uz izgaismoto kalnu dodas romantiskā vēlā pastaigā) paveras vienreizējs – no virsotnes var redzēt peldam pa jūru kuģus. Ņemot vērā, ka pilsēta turpina attīstīties un būvgruži joprojām kaut kur jāliek, "hūte" ar divām slēpošanas trasēm, snovparku, kameršļūkšanas trasi, bērnu kalniņu un citas atrakcijas par prieku ziemas sporta veidu cienītājiem arī aizvien aug.
Ventspils Piedzīvojumu parks bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš izveidoja virvju trasi kokos "Kaķa taka" un bagātīgi piedāvāja kalna apkaimē dažādas citas aktīvas izkustēšanās iespējas. Kopš 2013. gada vasaras, kad tika izveidota jaunā atrakciju zona, Ventspils Piedzīvojumu parks izaudzis par iecienītu atpūtas vietu, kādas otras nav visā Latvijā. Sakārtotā infrastruktūras vidē tiek piedāvātas 23 aktīvās atpūtas atrakcijas dažādu vecumu cilvēkiem. Parka apmeklētāju skaits kopš jaunās atrakciju zonas atvēršanas pieaudzis četras reizes un pārsniedzis 360 tūkstošus!
Dienā, kad Ventspils Piedzīvojumu parku apmeklēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotā konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts" vērtēšanas komisija, zēģelēja ass vējš, un atrakcijas jau bija ieziemotas, tāpēc izmēģināt tās praksē nebija iespējams. Parka direktors Nauris Tālbergs stāstīja par veiksmēm, jaunajai atrakciju zonai pirmām kārtām izvēloties ūdens izklaides. Skaidrs taču, ka vasarā gribas atpūsties pie ūdeņiem, un parka darbinieki izveidojuši baseinu, kur var ļauties brīvam kritienam ar tramplīnlaivu. Ventspilniekiem tiek piedāvātas arī bamperlaivas ar ūdens lielgabaliem un izgaismota laminārstrūklaka ar 46 strūklām, no kurām daļu var darbināt paši apmeklētāji.
Pēc direktora vārdiem, ļoti pieprasīta ir bērnu autoskola 912 kvadrātmetru lielā laukumā ar Ventspils ielu tīklojumu un Ventspilij raksturīgām ēkām, bampermašīnas un vairākas citas atrakcijas. Tur ir pat mākslīgā ledus slidotava zem nojumes, kur parka darba sezonas laikā var slidot gan ziemā, gan vasarā.
Vienā piekalnes pusē, cik vien tālu sniedzas skatiens, šalko priežu mežs. Tur ir izveidoti orientēšanās sporta maršruti. Pusaudžu vidū sevišķu piekrišanu ieguvusi peintbola telts. Spēj tik visu aptvert. Kad, spītējot saltajam laikam, vērtēšanas komisija uzkāpa kalna pašreizējā virsotnē, kur Nauris Tālbergs izrādīja plašās teritorijas, kur nākotnē būtu iespējams vēl tālāk augt un izplesties.
Viesmīlīgais parka saimnieks tomēr atzīst, ka par kvantitatīvu izaugsmi viņš šobrīd domā mazāk nekā par to, lai katrs sniegtais pakalpojums būtu kvalitatīvs bez jebkādām atlaidēm. Teritorija ir visā pilnībā labiekārtota, aktivitātes zonas izklātas ar drošu un augstvērtīgu segumu, visas uzstādītās iekārtas ir sertificētas. Klientu vajadzībām ir uzbūvēta mūsdienīga pakalpojumu ēka ar inventāra nomu, labierīcībām un dušām.
Vēl pozitīvi jāpiebilst, ka, nosakot savu pakalpojumu cenas, Piedzīvojumu parks ņem vērā radniecīgo uzņēmumu cenrāžus un, pēc Naura Tālberga vārdiem, piedāvājumu veido kabatai draudzīgāku.
Vairāk informācijas: www.piedzivojumuparks.lv
Balsot par "Veiksmīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem" var TAVA mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
