Mīlestība iet caur vēderu ne tikai vīriešiem, bet arī tūristiem, un Bauskā to zina, tāpēc tur izveidots ekskursijas maršruts, kurā iesaistītie restorāni un ražotāji aicina nobaudīt speciālos Bauskas ēdienus ar stāstu.

Zemgali ar tās auglīgajiem līdzenumiem vēsturiski dēvē par maizes klēti, un šķiet tikai dabiski, ka Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotā konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts" vērtēšanas komisija dodas uz Bausku nogaršot tās īpašos ēdienus.

Lai cik vienkārši izklausās, tomēr Bauskas īpašie ēdieni netapa tik viegli. Vispirms bija vajadzīga ideja, ko varētu pasludināt par novadam raksturīgiem ēdieniem. Varētu jau pasmelties vēstures apcirkņos un ikdienā un svētku reizē galdā celt, piemēram, kuģeli no rīvētiem kartupeļiem. Pilsētas sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs Bauskas īpašo ēdienu meklējumu gaisotnē tā arī esot noticis, un tagad viens otrs pusdienās tiesājot kuģeli gardu muti. Tomē laiki ir mainījušies un svētku reizei, un ciemiņu pacienāšanai gribējies ko citu. Mūsdienīgāku un vieglāku, ja reiz smagu fizisku darbu vairs nestrādājam.

Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure stāsta, kā smadzeņu vētrā iesaistījušies daudzi cilvēki, novada domes priekšsēdētāju ieskaitot. Pamazām izkristalizējies Bauskas dālderis, kas senos laikos simbolizējis turību un varenību, Saldās pilsdrupas un Bauskas rātes dzira.

Nenovērtēsim par zemu arī stāstu! Jau pašā sākumā bijis skaidrs, ka vajadzīgs stāsts. Ja tā nebūs, kā varēs pamatot, ka, piemēram, desertā tiek piedāvātas "drupas"?

Stāsti tika sacerēti, itin veikli tajos iepinot kādu pievilcīgu ainu no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem. Piemēram, aizdomīgās "drupas" senajos laikos esot izgudrojusi oriģināli domājoša rātskunga sieva, kam gribējies viesus pārsteigt ar netradicionālas formas kūku. 

Paši garšas meklējumi, ēdienam par pamatu ņemot novadā ražotos pārtikas produktus, droši vien bijuši visaizraujošākie. Pēc atkārtotām degustācijām un garšas nianšu slīpēšanas galu galā pamatēdienu "Bauskas dālderis" radīja atpūtas kompleksa "Miķelis" šefpavāre Anžela Anufrijeva. Desertu "Saldās drupas", kura pamatā ir kārums "Saldā brunete", recepti izgudrojuši viesu nama "Bērzkalni" un Mežotnes pils restorāna šefpavāri Gunta Smaļķe un Gints Mauriņš. Bauskas rātes dziras receptes autors ir SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Vladimirs Barskovs.

Kad konkursa vērtēšanas komisija ciemojās Bauskā, īpašos ēdienus dažu mēnešu laikā jau bija nobaudījuši vairāk nekā 500 cilvēku. Inese Turkupole-Zilpure atzīst, ka lauku novadam tas ir labs rezultāts. 

Komisija sēdās pie skaisti klāta galda "Miķelī" un, nobaudījusi pamatēdienu un desertu īpašos šķīvjos, steidza teikt godam nopelnītus komplimentus. Sekoja arī mudinājums baušķeniekiem meklēt sadarbības iespējas ar "Gaumīgi garšīgo pilsētu Rīgu", kuras restorānu nedēļas pulcē gluži vai neticamu gardēžu skaitu. Kāpēc rīdziniekus nevarētu savu reizi izvilināt ārā no Rīgas uz Bauskas novadu, kur trijās vietās – "Miķelī", Mežotnes pilī un "Bērzkalnos" mielo ar Bauskas īpašajiem ēdieniem?

Papildu vērtību šim vilinājumam piešķir iespēja, iepriekš piesakoties, apmeklēt Bauskas alus darītavu un/vai SIA "Poļu nams", kurā top kārumnieku iecienītā "Saldā brunete". "Bauskas alus" ne tikai izrāda miezīša tapšanas procesu, bet dod arī baušķenieku dzērienu degustēt. Kurš no sešiem uzņēmumā ražotajiem alutiņiem jums garšo vislabāk? Gaišie vai tumšie, bet varbūt tomēr priekšroku dodat "Veselībai", "Porterim" un "Iesala dzērienam"? 

Baušķenieki ir parūpējušies arī par patīkamu izbrauciena nobeigumu. Pilsētas centrā atvērts vietējo pārtikas produktu veikaliņš "Bauskas miestiņš un citi labumi", kur par draudzīgākām cenām, taču plašākā sortimentā nekā parastos veikalos var iegādāties novada ražotāju produkciju. "Kroņa" sulas un dārzeņu konservus, "Rundāles" mērces un daudz kā cita garšīga.

Vairāk informācijas: www.tourism.bauska.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!