Rīgai par attīstību lielā mērā jāpateicas tieši savai atrašanās vietai - netālu no jūras, Daugavas krastā. Atrašanās vieta ļāvusi izveidot ostu, kas gadsimtu gaitā nodrošinājusi pilsētas izaugsmi. Piedāvājam doties ceļojumā laikā un noskatīties nelielu fragmentu no 1938. gada Kinožurnāla, kur redzami ostas "zelta gadi" ar tās slaveno eksporta preci - Latvijas bekonu.
Video no Latvijas Nacionālais arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Īss ieskats Rīgas ostas 20. gadsimta vēsturē
Pirms Pirmā pasaules kara Rīgas osta bija 3. lielākā cariskajā Krievijā. Karš un jukas pēc tā darīja savu, un arī ostas darbība bija jāmaina un jāatjauno, tomēr tieši tās izaugsme palīdzēja attīstīties Latvijas valsts ekonomikai un otrādi - pieaugot ražošanai, pieauga arī eksports. 1920.gadā tika parakstīts Latvijas – Krievijas miera līgums, un sākas saimnieciskās dzīves atjaunošanas laiks.
Interesanti, ka 1918.gadā, kad proklamēta Latvijas republika, jau Ziemassvētkos pasaulē pirmais kuģis pacēla sarkanbaltsarkano Latvijas karogu un devās pasaulē.
1928.gadā kuģu ceļa dziļums Rīgas ostā sasniedza 8,2 metrus, bet 1938. gadā jau deviņus metrus, tika uzbūvētas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā.
1926.gadā darbu sāka ledlauzis Krišjānis Valdemārs, kas nodrošināja ostas darbību arī bargā ziemā. Latvijas tirdzniecības galvenie partneri tolaik bija Lielbritānija un Vācija, kurp eksportēja sviestu, bekonu un koku. Kā redzams video, ostā ik dienu valdīja liela rosība.
Tomēr 20. gadsimts bija, iespējams, traģiskākais pasaules vēsturē, un jau gadu pēc šī video uzņemšanas Rīgas ostu pārpludināja "uz Fāterlandi" braucoši baltvācieši, bet 1940.gadā Latvijā pirmoreiz nodibināja padomju varu. 1941. gada vasarā Latvijā pa īstam sākās Otrais pasaules karš, kas pārvilka svītru arī Rīgas ostas loģiskai attīstībai uz ilgiem padomju varas gadiem. Protams, attīstība notika, bet ne vairs tik strauja, kā iepriekš.
1990.gada 4. maijā Latvijas augstākā padome pieņēma neatkarības deklarāciju, un arī Rīgas ostas vēsturē sākas jauns posms.
Pašlaik Rīgas brīvosta izveidojusies Daugavas abos krastos 15 kilometru garumā. Rīgas ostā notiek gan kravu pārvedājumi un pārkraušana, gan arī pasažieru transports. Rīgas osta ir lielākā Baltijā, un Brīvostas terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 58,2 miljoni tonnu gadā. Galvenās kravas Rīgas brīvostā ir konteineri, dažādi metāli, koks, ogles, minerālmēsli, ķīmiskās kravas un naftas.
Pērn ostā ienākuši 3797 kuģi.
Regulāri no Rīgas kursē prāmis uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, ko ar diviem kuģiem nodrošina Tallinnk, kā arī vasaras sezonā Rīgas osta uzņem lielu skaitu kruīza kuģu. 2015.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienākuši tādi kruīza kuģi kā AIDA Cara, Baltic Queen, Serenade of the Seas, Corinthian, Mein Schiff 4 un Nordstjernen.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no Latvijas Valsts arhīva un Rīgas brīvostas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
