Foto: Shutterstock
Turpinot izdevumu sēriju, kas veltīti aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi laidusi klajā jau otro pirmizdevumu šajā vasarā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta tūrisma karti.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Tas aptver 457 708 hektārus sauszemes un 10 novadus, ietverot 57 kilometri jūras piekrastes ar tai pieguļošo jūras akvatoriju. Rezervāts izveidots 1997. gadā un atzīts par UNESCO starptautiskas nozīmes aizsargājamu teritoriju.

Foto: Shutterstock

Lūk, pieci neparasti un ļoti īpaši dabas objekti, kas atrodami tieši Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Varenais Burtnieks


Makšķerniekus uz Burtnieku ezeru vilina zivis, tūristus – tā majestātiskums un noslēpumainais mītiskums.

Burtnieks ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Ezera platība ir 38,36 kvadrātkilometri, garums ap 13 kilometri, platums – gandrīz seši kilometri. Ļoti sekls, vidēji 2,9 metrus dziļš. Ezerā ietek Rūja, Seda, Staizupe, Eiķinupe, Briede, Aunupīte, Dūre, Bauņupīte un vēl citas mazākas upītes. No ezera iztek viena pati Salaca. Ezerā ir trīs salas, lielākās – Enksāre un Cepurīte. Pati mazākā – Kūkura sēre.

Agrāk Burtnieks bijis vismaz četras reizes lielāks nekā tagad un ļoti dziļš. Diemžēl ezers arvien turpina aizaugt un kļūst arvien seklāks. Senie lībieši, kas te dzīvojuši, saukuši Burtnieku par Astigjervi (tulkojumā tas nozīmē – trauks) vai Asteru.

Burtnieku ezers ir makšķernieku iecienīts, jo ezera ūdeņi ir publiski pieejami, zvejošanas tiesības pieder valstij un makšķerēšanas licences izsniedz vietējā Burtnieku novada pašvaldība. Ezerā konstatētas pat 20 sugu zivis. Katru gadu te notiek makšķernieku konkurss "Burtnieku lielā zivs". Tiesa, tagadējo laiku lielās zivis ir mazākas un vieglākas par agrākajām rekordistēm, jo deviņdesmito gadu sākumā Burtnieks pamatīgi izkāsts. Tomēr ir viens izņēmums: ezerā mitinoties Latvijas pati lielākā līdaka, kuru daži makšķernieki mazliet padancinājuši spininga galā, taču neviens nav izvilcis krastā. Pēc nostāstiem, līdaka esot divus metrus gara. Var jau būt, ka šis ir tikai no sērijas "makšķernieku stāsti", un tomēr uzmanieties!

Daudzas latviešu teikas par ezeriem saistītas ar lidošanu. Kāpēc atlidoja Burtnieks? Tā ne tuvu nav vienīgā teika vai leģenda par Burtnieku ezeru, taču lielākoties visi ir vienisprātis – ezers reiz atlidojis pa gaisu un uzgāzies virsū skaistai pilij ar zelta torni.

Vairāk par ezeru lasiet šeit.

Seda un purvs

Veczemju klintis un akmeņainā jūrmala



Braucot pa Tallinas šoseju, starp Tūju un Svētciemu, ne reizi vien gadījies ievērot brūno norādi uz Veczemju klintīm – ja šajā vietā nogriežas uz jūras pusi, pieveicot ne pārāk labu ceļa posmu bez asfalta seguma, nonāksiet brīnišķīgā vietā – Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, kas ir skaista ne tikai vasarā.

Veczemju smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē ir visai neraksturīgs Latvijas balto kāpu piekrastes objekts – viļņi te ir izveidojuši līdz pat sešus metrus augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas koši sarkanas smilšakmens klintis ar nelielām alām un nišām. Klintis ir ar daudzveidīgu krāsu gammu – no pavisam gaišām līdz tumši sarkanām. Šis dabas piemineklis ietilpst Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.

Tālu jūrā redzami arī it kā stiprinieku samesti laukakmeņu vaļņi un krāvumi.

Šīs vietas burvību novērtējuši arī latviešu kinorežisori, un te filmēti skati filmām "Ilgais ceļš kāpās" un "Vecā jūrnieka ligzda", teikts "Latvia.Travel".

Ja spēka vēl pietiek, tālāk varat doties uz Ķirbižu dabas taku vai izstaigāt Augstrozes pilskalna taku netālu no Limbažiem.

Vairāk lasiet šeit.

Randu pļavas jūras krastā


Foto: Mihails Ignats, aerolatvija.lv

Latvijas lielākās piejūras pļavas ir unikāls dabas komplekss, kas atrodas jūras krastā starp Ainažiem un Kuivižiem. Randu pļavas periodiski appludina jūras ūdeņi, tādēļ šeit sastopamas gan saldūdenī, gan sālsūdenī mītošas augu un dzīvnieku sugas.

2015. gadā lieguma "Randu pļavas" dabas takā apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis. Un šeit nenoliedzami ir ko vērot – 200 hektāru platībā sastopama trešdaļa Latvijas augu sugu jeb aptuveni 600 sugas, to skaitā 37 Latvijā un citās Eiropas valstīs retas un apdraudētas.

Jāpiebilst, ka dabas liegumā "Randu pļavas" no jauna atvērta arī viena no laipām uz Ainažu pludmali – pie Blusupītes, kas tapusi pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. Laipas ved cauri pļavām un tām piegulošajai kāpai, cauri mētrājam un lānam. Neparasti ir skati uz lagūnveida ezeriņiem.
Tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māja jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Randu pļavās atrodas arī Latvijai neraksturīgs ģeoloģisks veidojums – bārs, ko var saukt arī par vienīgo Latvijai piederošo dabisko salu jūrā.

Dabas liegums "Randu pļavas" atrodas Salacgrīvas un Ainažu novadu teritorijās, tas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ir Natura 2000 teritorija. Liegums izveidots piejūras pļavu, retu augu sugu un sabiedrību aizsardzībai. Nozīmīga ligzdojošo bridējputnu un ūdensputnu vieta. Vairāk nekā 40 aizsargājamo augu sugu. Randu pļavas ir viena no trīs purva mātsaknes atradnēm Latvijā.

Šī ir viegli pieejama pastaigu taka
Attālums no Rīgas: 113 kilometri
Garums: 2,8 kilometri

Pēdējais līvu templis – Svētupes upuralas

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!