Visā pasaulē Bordo vārds tiek daudzināts kā vīna baudītāju paradīze. Ne velti 2015. gadā Bordo pilsēta atzīta par Eiropas labāko galamērķi un tūristi joprojām uz turieni plūst aumaļām, lai baudītu dabas skatus un izsmalcinātu sarkanvīnu. Ja ir luste citādai ceļošanai, vērts izmēģināt upju kuģošanu!
Saņemot uzaicinājumu no kruīzu pārstāvjaģentūras "Baltic GSA" doties piecu dienu ilgā upju kruīzā pa Garonnas, Žirondas un Dordoņas upēm, piekritu nekavējoties, jo kurš gan, esot pie pilna prāta, spēj atteikt pavasarim Francijā?
Nesezonā (es braucu aprīļa vidū) no Rīgas ar tiešo lidojumu tur nenokļūt, tādēļ ar "airBaltic" devos līdz Amsterdamai, kur sēdos "KLM" aviosabiedrības lidmašīnā un jau drīz biju Bordo. (3. jūnijā "airBaltic" atklās tiešo lidojumu no Rīgas uz Bordo).
No lidostas uzreiz devāmies iekārtoties uz kuģi "Cyrano de Bergerac",kas nosaukts par godu franču varoņkomēdijai, kas uzvesta arī latviešu teātros, "Sirano de Beržeraks", bet pa autobusa logu noprotot, ka Bordo ir apskates vērta pilsēta. Tā pārsteidza ar sakoptu promenādi, kur jau bija salapojuši koki un iekārtoti neskaitāmi soliņi. Gan vakaros, gan no rītiem tur sastopami riteņbraucēji, skrituļslidotāji un skrējēji. Ātri nometu mantas kajītē, pārģērbos "zolīdākā ancukā" (kruīzos ir pieņemts uz vakariņām maķenīt sapucēties) un devos uzēst. Kad spēki bija atgūti, izmantoju brīvo laiku, lai nodotos pastaigai pa naksnīgo pilsētu.Droši drīkst klaiņot apkārt kaut visu nakti, jo reģistratūrā izsniedz lapiņu ar kuģa durvju kodiem, katrai pilsētai ir savs kods. Galvenais ir nenokavēt attauvošanās brīdī no rīta. Tā kā mana blandīšanās notika pirmdienā, pilsēta bija klusa un mierīga. Bez bažām viena pati apskatīju slavenākos apskates objektus – vēsturisko centru, Lielo teātri, operu un Lielo spoguli, kas ir pasaulē lielākais atstarojošais baseins. Vērts piebilst, ka tas ir vien divus centimetrus dziļš un jāredz, kad iestājusies tumsa un apkārtējās ēkas un gaismas tajā spoguļojas. Dodoties pastaigā pa promenādi, nav iespējams tam paiet garām.
Slīdēt cauri vīna laukiem, zvilnot uz klāja
No rīta pamostoties, pa kajītes iluminatoru redzams, kā upe viļņojas, un var doties franciskās brokastīs, kur atmaigs siera mīļotāju sirdis. Protams, neiztikt bez mutē kūstošiem kruasāniem, ko vislabāk baudīt uz kuģa klāja, vērojot tikko pamodušos pilsētu. Pēc maltītes var piedalīties ikrīta vingrošanā vai vienkārši zvilnēt krēslos un gaidīt došanos uz nākamo piestāšanas vietu.Kad kuģis pacēlis enkuru, ieteicams nepamest augšējo klāju un vērot pilsētas ainavu. Pa ceļam var redzēt slaveno vīna pilsētu – vīna muzeju, kas izveidots moderna dekantera formā. Tur atrodas vairāk nekā 9000 vīna pudeles no 88 valstīm un var baudīt izstādes un koncertus. Arī ārpus pilsētas vērot apkārtni ir tikpat interesanti, jo slīdam cauri nelieliem ciematiem, redzams, ka kaimiņi savā starpā sacenšas, būvējot lielākas muižas nekā citiem. Francijā tās dēvē par "chateau". Un tas gaiss! Saelpoties pavasari te var uz urrā. Vārdu sakot – sēdi un baudi!Taisnība vien ir teicienam, ka pie labas dzīves ātri pierod – nav itin nekādas vainas gulēšanai baltos pēļos, mīlīgiem ciematiņiem, maltītēm trīsreiz dienā un neierobežotam daudzumam vīna.
Piecas dienas paskrēja nemanot, jo katru dienu kuģis piestāja citā ciematā, kur varēja doties ekskursijās, piemēram, pastaigās pa vīna laukiem (protams, bez degustācijām neiztikt), izbraucienā ar riteņiem vai iepazīt cietokšņu pazemes labirintus. Ja slinkums ņēma virsroku, varēja palikt uz kuģa un ar dzēriena glāzi rokās baudīt skatus.Uz kuģa iepazinos ar tūristiem no Lielbritānijas, Krievijas un pat Austrālijas. Lielākā daļa ceļabiedru gan bija no Francijas, un tā kā diemžēl vairāk par pieklājības frāzēm franciski es nespēju pateikt, sadraudzēšanās izpalika. Tomēr uz klāja visi darbinieki runā angliski, attiecīgi var doties ceļojumā bez franču valodas priekšzināšanām. Novēroju, ka kruīzā devušies ne tikai pāri, bet arī brangas draugu kompānijas.
Pāris lietas, kas jāpatur prātā, ceļojot ar kuģi – rēķinies ar to, ka ceļojuma beigās kajītē parādīsies aploksne, kur atstāt dzeramnaudu, vai arī pie reģistratūras būs kastīte, kur to iemest. Lielajos kruīza kuģos dzeramnauda vienkārši tiek ierēķināta brauciena maksā. Visos kruīza pēdējā vakarā paredzētas īpaši svinīgas vakariņas, kur džinsi un kedas nederēs.
Vīna kūre ar austeru 'cepurīti'
Jāatzīst, ka kruīzā bez kārtīgas izēšanās ceļot nedrīkst. Katru rītu sāku ar kapučīno krūzi un vismaz trim kruasāniem, svēti nosoloties nākamajā dienā iztikt tikai ar vienu, kas bija neiespējami – tik gaisīgi un mutē kūstoši tie bija. Arī siers nebija ar uguni jāmeklē, gruntīgs kamambēra un dažādu citu šķirņu siera gabals allaž zvilnēja uz rukolas lapām, atlika vien nekautrējoties nogriezt tik, cik kārojās.
Kuģa pavārs katru rītu pārsteidza ar augļu mākslu, meistarīgi grebjot arbūzus, ananasus un melones. Kulinārijas šedevri lika atpogāt bikšu pogu arī pusdienās un vakariņās, kad priekšā tika celti viegli salāti, mutē kūstoši cepeši, šokolādes fondāni un krēms brulē.
Atceroties nokāpšanu no kuģa, mutē saskrien siekalas un parādās viegla sāļuma garša, jo galdā tika celtas arī austeres. Pilīte citrona sulas un, protams, vēsa šampānieša glāze atvadas padarīja teju neaizmirstamas.Noslēgumā jāsaka, ka kruīzs nav steidzīgajiem ceļotājiem, bet dzīves baudītājiem. Tā būs laba atpūta no ikdienas, turklāt upes kruīzs derēs arī tiem, kam bail no okeānu plašumiem vai viļņi iedveš jūras slimību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit