Ja brīvdienās prāts nesas uz jaunu vietu izzināšanu, pilsētas apskati un skaistu dabas objektu atklāšanu, jādodas uz Kandavas pusi. Tur noteikti ir, ko redzēt. Latvijas apceļotājiem, kā arī tiem, kas nolēmuši piedalīties 24. oktobrī gaidāmajā taku skrējienā "Stirnu Buks", kopā ar Kandavas tūrisma speciālistiem esam izveidojuši aizraujošu maršrutu pa šo pusi.
Pulvertornis, Bruņinieku pilskalns, pils makets un strūklaka
Lūk, vieta, ko vērts redzēt. Sendienu liecinieks – Pulvertornis! Tas celts 17. gadsimta vidū kā hercogam Jēkabam piederoša šaujampulvera ražotne un noliktava. Tā zemā atrašanās vieta neliecina, ka tas varētu būt novērošanas tornis vai priekšpils nocietinājums, bet skaidri zināms, ka tā ir vecākā Kandavas ēka! Starp citu, pēdējos gados tā arī pamazām atjaunota – tornis ticis gan pie jaunām durvīm un slēģiem, gan atbilstoši uzlabots jumts un ar to saistītās konstrukcijas.
Turpat blakus ir Bruņinieku pilskalns ar Livonijas pils drupu fragmentiem, no kura paveras skaists skats uz Abavas upes ieleju. Pie pilskalna ir vietējā mākslinieka Zigmunda Piņķa veidots pils makets, ko mākslinieks ar palīgiem izveidoja pēc niecīgām ziņām par pili un paša veiktajiem drupu mērījumiem.
Savukārt blakus pils maketam ir jauns apskates objekts – strūklaka "Zīle". Strūklakā akcentēta Kandavas simbolika. Strūklakas malu rotā ozola lapas, bet uzmanības centrā ir zīles skulptūra, kuras krāšņumu pastiprina dažādu nokrāsu apgaismojums.
Kandavas vecpilsēta, promenāde un vecais tilts
Kandavas vecpilsēta ir aiz kalna noslēpusies no garāmbraucēju acīm. Pilsēta lepojas ar kalnainām, šaurās ieliņām un senu apbūvi – starp citu, saglabājušās arī pāris bruģētas ieliņas. Kandavā ir jūtama vēstures aura, ko veido laternas, senatnīgie pagalmi un ēku velves, skulptūras u.c. Vietējiem un iebraucējiem patīk uzturēties vecpilsētas sirdī jeb promenādē.
Pilsētiņa ir bagāta ar strautiem, kas iztek no kalnainajām nogāzēm – strauts caurvij arī Kandavas promenādi. Promenādes strautu var pāriet, mērojot septiņus tiltiņus, kas veidoti jaunlaulātajiem seno kāzu tradīciju turpināšanai. Abpus strautam ir bērnu spēļu laukumi, atpūtas vietas, 10 ozolzīlītes ar Kandavas vēstures aprakstiem, kā arī promenādes centrā ir Ozolzīles skulptūra ar mazo mākslinieku, kur nofotografēties. Runā, ka, pieskaroties pie mākslinieka zīļu mices un ievēloties kaut ko tīkamu, tas piepildīsies!
Savukārt Kandavā Abavai pāri iespējams tikt, mērojot ceļu pār vecāko laukakmens tiltu Latvijā. Reiz Kandavā pār Abavas upi darbojusies pārceltuve, bet kājniekiem ierīkotas laipas. Lai gan Kandava kā apdzīvota vieta pieminēta jau 13. gadsimtā, pastāvīga tilta pār Abavu līdz pat 1873. gadam nav bijis. Tilta garums ir 66 metri, kā arī tam ir četras akmens velves.
Kuršu pilskalns, Pūzurgrava un disku golfa trase
Vērts apsvērt ideju arī par Kuršu jeb Senču pilskalna apmeklējumu. Tas atgādina lielu gultu un šī iemesla dēļ tautā iesaukts par Velna, arī Dieva gultu. Tagadējā Kuršu pilskalna vietā, kā runā, reiz bijusi Kuršu pils, kas pirmo reizi pieminēta 1230. gada līgumā, kurā kurši solījuši kristīties.
Arī no šī pilskalna, kurā augšup ved kāpnes, paveras skaists skats tālumā uz Abavu un jau iepriekš minēto dižo tiltu.
Pie kalna ir neliela autostāvvieta ar pilsētas karti un informāciju par apskates objektiem. Dodoties augšup gar Kuršu pilskalnu, iespējams nonākt līdz Pūzurgravai. Tieši tur salīdzinoši nesen ir izveidota disku golfa trase ar deviņiem goziem. Garlaicīgi nebūs!
Dabas takas
Ja ir vēlme izlocīt kājas, jādodas pastaigā pa kādu dabas taku. Viens no variantiem ir Imulas dabas taka. Pati Imula ir viena no Abavas pietekām – līkumota un dažkārt ar stāviem krastiem. Taka sākas pie Imulas ietekas Abavā. Tās garums ir aptuveni pieci kilometri, un tā aizved līdz pat Buses pilskalnam, kas ir gana ievērojams un populārs apskates objekts šajā pusē.
Vēl viens variants ir doties pa Mācītājmuižas Ozolāju dabas taku. Tā, kā vēsta nosaukums, sākas pie ēkas ar tādu pašu nosaukumu un stiepjas nepilna kilometra garumā. Tā ved pa stāvo senās Abavas krasta nogāzi līdz bioloģiski vērtīgajām pļavām tās tagadējos krastos. Tur ir arī īpaša vieta – Vecie Ozolāji, kur upes ielokā jau pirms gandrīz 100 gadiem mīlējuši pulcēties kandavnieki, lai spēlētu teātri brīvdabā un atzīmētu skolas sākšanos vai noslēgumu.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
