Dvietes palienes dabas parks ietver unikālu dabas teritoriju – Dvietes senleju ar Skuķu un Dvietes ezeriem un tai pieguļošās palieņu pļavas, kas pavasara palu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu uzkrājējs. Tas ātri uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk lēnām atdod, mazinot plūdus Daugavas ielejas krastos, tādējādi pasargājot Līvānus, Dunavu, Jēkabpili un citas apdzīvotas vietas. "Nav ne vienas citas vietas Latvijā, kur Daugavas palu ūdeņi aizplūst tik tālu no gultnes kā Dvietes upes senlejā. Tieši šeit Daugavai ir vislielākā paliene visā tās tecējumā. Daugavas palu vilnis, nonākot līdz Dvietes ietekai, samazinās, jo ūdeņiem ir plašas iespējas plūst pa lēzeno senleju," stāsta Santa Šmite.
Dvietes senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā. Dvietes palienē atrodas arī plašākie Daugavas palieņu pļavu masīvi ar dabisku augsnes auglības atjaunošanos palu laikā. Tās ir veidojušās, pateicoties regulārai pļaušanai un noganīšanai. Dabas parkā kopš 2006. gada dzīvo 'Highlander' šķirnes liellopi un 'Konik Polski' šķirnes savvaļas zirgi. To uzdevums ir nepieļaut palieņu pļavu aizaugšanu, kā rezultātā putniem ir piemērotas ligzdošanas vietas, bet dabas vērotājiem – iespēja iepazīt lielo savvaļas zālēdāju dzīvi, skaidro Šmite.
Tomēr laivotāji ir gana priecīgi, jo tieši tagad iespējams laivot applūdušajās teritorijās. Vaicāta, kāda šobrīd dabas parkā ir situācija, Šmite teic: "Šobrīd izskatās, ka pretstraumes ātrums jeb ūdens ieplūšana no Daugavas mazinās, tas nozīmē, ka process pamazām noslēdzas. Kā saka vietējie cilvēki: palu ūdens divas nedēļas ceļas, divas stāv un divas krīt. Šogad izskatās, ka tas būs īsāks periods. Šobrīd applūdušas ir teritorijas no Dvietes ciema līdz pat Dvietes palienes informācijas centram "Gulbji" Bebrenes pagasta Putnu salā. Maksimālo palu laikā ūdens līmenis var pacelties pat par pieciem līdz sešiem metriem, bet šobrīd šķiet, ka ir krietni mazāks ūdens līmenis, aptuveni divi metri." Tāpat Šmite piebilst, ka piektā gadalaika "uzvedību" ir grūti iepriekš noteikt, bet viņa prāto, ka, iespējams, šādi apstākļi varētu saglabāties divas līdz trīs nedēļas.
Arī "Sēlijas laivas" piektajā gadalaikā dod iespēju interesentiem gūt unikālo pieredzi, laivojot pa applūdušajām pļavām (plašāk šeit). Kā pastāstīja Šmite, divu līdz četru stundu laikā plānots pieveikt maršrutu Skuķu ezers – Dvietes ciems.
Kas tad šādā laivošanā tik īpašs? Galvenā atšķirība no citiem maršrutiem – tai ir izteikti sezonāls, pat ar vairāku gadu atstatumu, raksturs. Nelaivojamā sezonā šajās pļavās ganās govis, Dvietes upe pārvēršas par mazu tērcīti, bet Skuķu un Dvietes ezeri pārtop par niedru un ūdensaugu klājienu.
Maršruts paredzēts savā ziņā "netradicionālā" ūdenstūrisma piekritējiem, jo applūdušās palienes dod iespēju izbaudīt "apvidus" braucienu ar laivu. Tajā pašā laikā jāņem vērā – orientēšanās pa applūdušo, krūmiem un kokiem aizaugušo apvidu var būt apgrūtināta. Laivojot ir jāizvairās no ganību žogiem ar dzeloņstieplēm. Jābūt laivošanas iemaņām vai jādodas ar instruktoru. Palu ūdens līmenim ceļoties, Dvietes palienes sašaurinājuma vietās (pie tiltiem) var būt samērā stipra pretstraume no Daugavas puses. Katrs pats ir atbildīgs par savu drošību laivošanas laikā. Savukārt biedrība "Sēlija laivas" laivu noma nodrošina drošības instruktāžu pirms laivošanas, glābšanas vestes un ūdensdrošos mantu maisus. Bet, ja ir iepriekšēja laivošanas pieredze, tad var doties bez instruktora, pirms tam noklausoties drošas laivošanas instruktāžu, ko nodrošina biedrības "Sēlijas laivas" instruktors.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
