Foto: Privātais arhīvs

Pirmais, ar ko Krēta aizrauj, ir ainavas – no lidostas neesam tālu tikuši, bet skati jau ir burvīgi. Pēc kādiem pārdesmit kilometriem apstājamies kādā benzīntankā, lai nopirktu ūdeni. Blakus kafejnīca, kafejnīcā terase. Un šis visparastākā benzīntanka apmeklējums pēkšņi pārvēršas baudpilnā brīdī – no terases paveras brīnišķīgs skats pāri zemāk esošajai pilsētai un allaž klātesošajai jūrai. Nopērkam saldējumu (izrādās, ļoti garšīgu) un izbaudām mirkli.

Kā vēlāk sapratām, tas Krētai ir visai raksturīgi – aiz katra stūra kaut kas pārsteidzošs, kaut kas interesants, kaut kas skaists. Piedzīvojumi nav jāmeklē, tie paši tevi atrod...

Tā kā man šim braucienam (ceļoju kopā ar deviņgadīgo meitu) rietumu Krēta likās interesantāka, mums kādas divas stundas jābrauc līdz viesnīcai Krētas otrā lielākajā pilsētā Hanjā (Chania). Neilgi pēc pirmā pieturpunkta uzrodas vēlme nopeldēties, tāpēc pie pirmās iespējas griežu nost no ceļa un sekoju zīmēm, kas rāda virzienu uz "paralia" (pludmale). Sekoju serpentīnam, kas ved cauri nelielai pilsētiņai (Agia Pelagia), līdz pēkšņi ceļš beidzas pie grants stāvlaukuma netālu no jūras. 

Domāju – vai tiešām šī ir pareizā vieta? Biju gaidījis... es pat nezinu, ko, bet kaut ko citu. Laikam jau modernāku infrastruktūru un skaidrākas norādes. Lai vai kā, dažas citas mašīnas te ir novietotas, tādēļ arī es novietoju savu, un drīz vien atrodam taciņu, kas ved uz pludmali. Psaramūras pludmale (Paralia Psaromoura) izrādās neliela krasta josla klinšu radītā dabīgā līcī. Noliekam dvieļus un mantas un metamies kristāldzidrajā Vidusjūrā. Peldamies un pētām zivis, līdz man apnīk, meita vēl kādu pusstundu papeldas, un tad jau laiks doties tālāk. Pirmā pelde visai daudzsološa...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!