Jauna naktsmītne dabas cienītājiem – 'Mana daba' namiņš Aiviekstes upes krastā  (3)

Namiņā saimnieko Ildze Markova kopā ar ģimeni – ikviens pielicis roku gan apkārtnes labiekārtošanā, gan naktsmītnes būvniecībā. Saimniece teica, ka pat zina, kur un cik daudz skrūvju namiņā ieskrūvētas. ''Visskaistākais, man šķiet, ir tas, ka paši visu esam radījuši, neviens cilvēks no malas mums nav palīdzējis. Viss darbs, laiks, finanses ir simtprocentīgs mans un manas ģimenes ieguldījums,'' stāsta Ildze.

"Mana daba" atrodas sešu kilometru attālumā no mazpilsētas Lubānas pašā Aiviekstes upes krastā. Kā izrādās, tā ir tuvākā nakšņošanas vieta nomaļākajam punktam Latvijā – Centrālā statistikas pārvalde 2011. gadā pēc māju koordinātām aprēķināja, ka Lubānas novada Klajotņu purvā atrodas punkts, kur septiņu kilometru rādiusā nav nevienas apdzīvotas mājas. Ildze zina stāstīt, ka Lubānas ezera apkārtnē arī atrastas vairākas akmens laikmeta apmetnes, kuras apstrādāja arī dzintaru. Viena no apmetnēm atradās dažu kilometru attālumā no "Mana dabas" namiņa. ''Šī vieta ir īpaša ar to, ka kādreiz tā bijusi viena no apdzīvotākajām vietām Latvijā (5–4. gadu tūkstoši p. m. ē.), bet šobrīd – neapdzīvotākā,'' teic saimniece.

Ideja par namiņu radusies 2020. gada rudenī, purvā lasot dzērvenes. Tolaik Ildze vēlējusies atgriezties uz dzīvi Lubānā un meklēja iespējas, ar ko nodarboties. Kādu dienu viņas draugi vēlējušies vairāk uzzināt par dzērvenēm un to lasīšanu, tostarp, vai vienai doties purvā nav bailīgi. Tas Ildzi vedinājis aizdomāties par to, ka mēs, cilvēki, it kā dzīvojam tuvu dabai – mežiem, pļavām, purviem, bet līdz galam nezinām, kā tas ir – būt neskartā dabā. Tā arī aizsākusies vēlme radīt vietu, kur cilvēki var atbraukt, nolikt malā ikdienas rūpes un ļauties dabas mieram. ''Ideja bija radīt namiņu, kur, atverot durvis, paveras dabiska vide – pļava, nevis pļauts zāliens un stādītas puķu dobes. Kur, guļot gultā, vari vērot Aiviekstes upes plūdumu, bet pagalmā rokas stiepiena attālumā aug meža zemenes, avenes, kazenes, lido tauriņi un spāres,'' stāsta Ildze.

''Namiņu veidojām minimālisma stilā, lai galvenā loma šajā vietā būtu apkārtējai dabai un cilvēkiem, kas šeit ieradušies ar iespēju maksimāli daudz laika veltīt savai un dabas mijiedarbībai,'' norāda saimniece. Aizrautīgais namiņa tapšanas laiks ildzis divus mēnešus, un šī gada 16. jūnijā ''Man daba'' bija gatava uzņemt pirmos viesus.

Ja vēlies naktsmītnē paviesoties, zini, ka ''Mana daba'' piedāvā divvietīgu namiņu, peldvietu 200 metru attālumā no namiņa, biotualeti, koka airu laivu un divus jūras kajakus atpūtai uz ūdens. Nakšņošana namiņā patiesi būs īsts neskartas dabas baudījums, jo šeit nav pieejama duša, bet, kā saka Ildze, Aiviekstes upe dāvā iespēju tajā veldzēties. Tāpat namiņā nav ūdens padeves, bet viesi tiek nodrošināti ar ūdeni no dziļurbuma, un nav elektrības, bet gaisma un iespēja uzlādēt līdzpaņemtās ierīces būs. Kas vēl – ņemot vērā naktsmītnes atrašanās vietu, tajā un tā apkārtnē ir slikts interneta pārklājums, bet tas nebūt nav zaudējums, jo, atslēdzoties no interneta, varēsi pilnībā izbaudīt dabu un divvientulību, ja izvēlēsies šeit pārnakšņot kopā ar sev mīļu cilvēku.

Lai arī namiņa atrašanās vieta ir mazapdzīvota, tas nenozīmē, ka šaipusē nav, ko redzēt. Ildze stāsta, ka 500 metru attālumā atrodas Lubāna mitrājs, kas ir lielākais iekšzemes mitrājs Latvijā, kur apskatāmi purvi, meži, pļavas. Tā ir īstā vieta, kur doties, ja meklē mieru un neskartu dabu. Iespējams arī doties pārgājienā uz Latvijas nomaļāko punktu un Seldžu ozolu audzi, izstaigāt dabas taku "Aiviekstes ozoli", apskatīt Lubānas luterāņu baznīcu, kas ir vienīgā baznīca Latvijā, kur zem viena jumta izvietotas divas baznīcas. Tāpat vari paviesoties "Amatnieku centrā" un pusdienot Lubānas ēdnīcā, kas pārsteidz ar lielo izvēli un neticamajām cenām.

Lubānas novadā atrodas arī operdziedoņa Jāņa Zābera muzejs un rakstnieces Broņislavas Martuževas dzejas klēts, akmeņu parks "Vaidavas" – savdabīga kolekcija un harizmātisks stāstījums, kā arī putnu dārzs "Rozas" un citas vietas.