Foto: Andris Jermuts
Turpinot iepazīt un izzināt ievērojamas un interesantas vietas Latvijā, šoreiz kā galamērķi piedāvājam Zvārdes pagastu Saldus novadā. Lai arī šis maršruts pēdējos gados guvis popularitāti Latvijas apceļotāju vidū, tas joprojām ir gana noslēpumains, lai to apmeklētu arī atkārtoti.

Padomju varas laikā lielākā daļa Zvārdes pagasta teritorijas tika nodota PSRS armijas aviācijas mērķpoligona izveidošanai, un līdz pat 20. gadsimta 90. gadu sākumam tā bija civiliedzīvotājiem slēgta zona. Zvārdes pagasts tika atjaunots tikai 1993. gadā pēc PSRS bruņoto spēku daļas aiziešanas. Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgās pagātnes liecības – sagrauto ēku drupas – spilgti ilustrē mūsu vēstures traģiskās lappuses.

PSRS armijas slēgtās zonas objekti


Zvārdes baznīca

Foto: Andris Jermuts
Zvārdes baznīca celta 1783. gadā par vietējo zemnieku, Kurzemes muižnieku un paša Kurzemes hercoga Pētera Bīrona ziedotiem līdzekļiem. Visdāsnākā ziedotāja bijusi Bīrona trešā sieva Doroteja, tāpēc baznīcas tornī bijis ne krusts vai gailis, bet gan vēja rādītājs ar uzrakstu "Dorothea Den 15t November AD 1783".

Otrā pasaules kara laikā tika bojāts baznīcas jumts un tornis, bet to gandrīz pilnībā nopostīja PSRS gaisa karaspēka mērķpoligona laikā, kad baznīca atradās teritorijā, kur tika mestas bumbas. 1994. gadā Zvārdes baznīcā notika pirmā sakopšanas talka. No 2000. gada par baznīcu galvenās rūpes uzņēmusies Saldus Mārtiņa Lutera draudze, vasarās notiek dievkalpojumi, jaunie pāri baznīcu izvēlas par savu laulību vietu.

GPS: 56.560885, 22.632464

Kurgāns

Foto: Andris Jermuts
Kādreizējais aviācijas uzlidojumu novērošanas tornis, tautā saukts par Kurgānu, tika izveidots laikā, kad Zvārdes pagasta vārds Latvijas kartē nebija atrodams. 20. gadsimta 20. gados šajā vietā atradās "Vairogu" jaunsaimniecība. Kurgāna paugurs mākslīgi veidots, sastumjot kopā ēku drupas no "Vairogiem" un tuvākajām Veczvārdes muižas būvēm. Pašreizējā torņa korpuss mūrēts no baltiem ķieģeļiem un datēts ar 1981. gadu. Diemžēl šobrīd saglabājušās vairs tikai torņa ārējās sienas. No paugura paveras skaists skats uz apkārtējo panorāmu, īpaši skaisti šeit ir saulrieti. No Kurgāna skaidrā laikā iespējams saskatīt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas skursteņus.

GPS: 56.564503, 22.625801

Foto: Andris Jermuts

Rīteļu kapi

Senākā un lielākā no Zvārdes pagasta kapsētām. Sāka veidoties 18. gadsimtā, kad tika izdots rīkojums, ka pie baznīcām vairs nedrīkst veikt apbedījumus. Kapsētas platība bija apmēram trīs hektāri. Aviācijas poligona laikā pie kapiem bija izvietoti mērķi, kuros lidmašīnas pārlidojumā centās trāpīt un nomest aviācijas šāviņus. Protams, visa kapsēta tika izpostīta un sabumbota. Buldozeri zemi nolīdzināja, lai atkal varētu lidot lidmašīnas un atkal bumbot.

Foto: Jana Kalve

1990. gada 21. jūlijā notika viena no pirmajām akcijām, kas pieprasīja PSRS armijai atstāt Zvārdes teritoriju. Saldū notika protesta mītiņš, pēc kura cilvēki devās uz Rīteļu kapiem. Mītiņa dalībniekus ielaida poligona teritorijā, un viņi nedaudz sakopa kapus un ieraka baltus krustus. 2008. gadā Zvārdes aktīvie iedzīvotāji Rīteļu kapos uzstādīja piemiņas akmeni "Piedodiet, ka nenosargājām…".

GPS: 56.555669, 22.598230

Ķerkliņu baznīcas drupas

Foto: Andris Jermuts
Ķerkliņu baznīcu 1641. gadā cēlis muižas īpašnieks Heinrihs fon Dēnhofs. Sākotnēji bijis koka dievnams, bet vēlāk jau mūra celtne. Zem tās tika izbūvētas divdaļīgas kapenes, kurās apbedīja Dēnhofu un vēlāko īpašnieku Kleistu dzimtu mirušos. Kapenes tika postītas jau 1905. gada nemieros. 1949. gadā zārki no kapenēm pārbedīti pie baznīcas.

Baznīca piedzīvojusi vairākas pārbūves. Tā, piemēram, pēc 1895. gada pārbūves baznīcā bijušas 350 sēdvietas, draudzei piederēja divas kapsētas un zeme desmit hektāru platībā. 1929. gadā draudze atjaunojusi baznīcas mūra ēku pēc tā laika raksturīgās būvprakses, lielos sienu tilpumus aizpildot ar laukakmeņiem, bet precīzo ēkas kontūru veidojot ar māla ķieģeļiem.

Unikālo baroka stila baznīcu postīja gan Pirmais, gan Otrais pasaules karš. Pēc Otrajā pasaules karā nodarītajiem postījumiem un līdz ar draudzes likvidāciju padomju varas gados dievnams tā arī nav ticis atjaunots.

GPS: 56.519021, 22.670973

Citi apskates objekti

Seno spēkratu kolekcija "Retroknifiņš"

Zvārdes pagastā atrodas ne tikai drupas un vēstures liecības, bet arī kāda apbrīnojama privātkolekcija. Ceļojot ar ģimeni un ievērojot visus epidemioloģiskos drošības noteikumus, varat apmeklēt iespaidīgu seno spēkratu kolekciju. Tajā ir gan vieglās, gan smagās automašīnas, kā arī motocikli. Šo kolekciju izveidojis entuziasts Jānis Dobelis. Ja savlaicīgi pieteiksieties, saimnieks ir gatavs jūs uzņemt un izsmeļoši pastāstīt par katru no eksponātiem.

Kolekcijā ir atjaunots vācu armijas BMW motocikls, kas atradies šeit jau Kurzemes katla aplenkumā, kā arī vairākas vācu automašīnas, kas palikušas šeit pēc vācu armijas grupas "Kurland" kapitulācijas.

GPS: 56.612212, 22.507894
Apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni +371 29163603.

Striķu muižas apbūve

Striķu muižas apbūve veidojusies 19. gadsimta sākumā un piederēja baronam Bēram. Mūsdienās saglabājusies kungu māja, muižas klēts, dārznieka māja, saimniecības ēka, dzīvojamā māja. Pie muižas atrodas izkopts parks (četru hektāru platībā) ar dīķi. Muižas kungu ēkā tagad atrodas Striķu kultūras nams, pagasta pārvalde, bibliotēka. Baudot svaigo gaisu, varat doties pastaigā pa parku, apmeklēt bērnu rotaļu laukumu un sniegt priekšnesumu saviem ģimenes locekļiem, pakāpjoties uz nelielās skatuves.

GPS: 56.414328, 22.219344

Striķu pilskalns

Striķu pilskalns atrodas apmēram vienu kilometru uz austrumiem no Striķu muižas, pie "Aizkalnu" mājām. Šī savulaik bijusi viena no tālākajām zemgaļu nocietinātajām vietām. Aiz tā sākas mežiene, kas plašā joslā šķīra Zemgali no Kurzemes. Pilskalnā ap 1866. gadu ierīkoti Striķu muižas īpašnieku baronu Bēru dzimtas kapi.

Pilskalna plakums ir apmēram 15 metru augsts. Tā centrā atrodas no lieliem laukakmeņiem mūrēta "aka". Iespējams, ka tie ir baronu Bēru kapličas pamati. Par šo "aku" vēsta vairākas teikas un nostāsti. Viena no tām stāsta, ka ala radusies, šeit nogrimstot lielai pilij. Laižot alā iekšā pīli vai zosi, tā ārā iznākot citā vietā ar pērļu virteni kaklā. Savukārt caurumā ielaists puišelis pārvērties par salmu kūli.

Striķu pilskalns jau izsenis postīts ar dažādiem rakumiem. Mītņu slānis izjaukts, veidojot baronu kapus. Otrā pasaules kara laikā tur ierakti bunkuri, un arī pēc kara kalnu izrakņājuši mantrači, pārmeklējot baronu kapenes.

GPS: 56.599341, 22.536510

Veczvārdes muiža

Veczvārdes muiža atradās vairāku svarīgu ceļu krustojumā un veidojās 16. gadsimta beigās. Kurzemes hercogs 1561. gadā to iznomājis Georgam fon Siburgam (Syburg) un viņa mantiniekiem uz mūžīgiem laikiem. Vēlāk gan īpašnieki mainījušies. 19. gadsimta vidū, kad muižu pārvaldījis barons Fridrihs fon Ašebergs, šeit dibināta pirmā zemkopības skola Latvijā. 1920. gadā plašo un bagāto īpašumu nacionalizēja.

Starpkaru periodā Veczvārdes centrs bija sabiedriski aktīva vieta. Centra apbūvē ietilpa gan privātās, gan sabiedriskās, gan ražošanas ēkas. Te bija Zvārdes Tautas nams, muižas pils, Lāča privāttirgotava, pretī pilij atradās Behmaņa aptieka. Pilī atradās pasta centrāle, ārsta pieņemamās telpas un dzīvoklis, pagrabstāvā – pienotava, kurai bija pakļautas piecas krejotavas. Tas viss izpostīts kara un padomju armijas poligona laikā. Šobrīd pēc ēku paliekām varam mēģināt sazīmēt kādreizējā apjomīgā pagasta centra aprises.

GPS: 56.568433, 22.624623

Apmeklējot tūrisma objektus, aicinām ievērot visus valstī noteiktos drošības pasākumus. Būsim atbildīgi un saudzēsim viens otru!

Informācija sagatavota projekta "Latvijas-Igaunijas kopīgā militārā mantojuma tūrisma produkts (Est-Lat156)", kas tiek realizēts ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda INTERREG Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, ietvaros. Vairāk par militārā mantojuma tūrismu Latvijā un Igaunijā uzzini, klikšķinot šeit.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!