Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Tikai četrus gadus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas durvis Rīgā vēra pirmais Botāniskais dārzs, un šogad tam pienācis laiks svinēt ievērojamu — simtgades —jubileju. Portāls "Delfi" skaidro, vai svinībās "piedalās" arī augi, kas ir LU Botāniskā dārza vienaudži. Izrādās — ne viens vien!

1922. gada pavasarī Latvijas Universitāte nodibināja pirmo botānisko dārzu Latvijā. Rīgas pilsētas valde šim mērķim ierādīja nepilnu hektāru lielu zemesgabalu pilsētas dārzniecībā Dreiliņmuižā. Pirmie dārza veidotāji bija profesors Nikolajs Malta, profesors Pauls Galenieks un dārznieks Mārtiņš Pālens, bet pirmais direktors bija profesors Nikolajs Malta. 1923. gadā Botāniskais dārzs vēra durvis arī apmeklētājiem, vispirms skolu ekskursijām, izrādot 1500 augu sugas.

Tagadējā teritorijā LU Botāniskais dārzs iekārtojās nedaudz vēlāk, 1926. gadā, kad Latvijas valdība pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa priekšlikuma no rūpnieka Volfšmita mantiniekiem par 181 000 latu iegādājās 10 hektārus lielu zemesgabalu Kandavas ielā 2. Šajā teritorijā sāka iekārtot Botānisko dārzu, izmantojot arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un Stricka celtās oranžērijas, veidoto parku un augļu dārzus. Tā paša gada pavasarī uz Kandavas ielu no Dreiliņiem pārveda visu augu kolekciju.

1928. gadā aizsākās Augu mājas celtniecības darbi. Tā kļuva par mājvietu tropu, subtropu augu un sukulentu kolekcijai. Pirmās Palmu mājas augstums bija vien 9 metri – šobrīd tā slejas jau 24 metru augstumā! Tajā pašā gadā Botāniskais dārzs no kolēģiem Tartu saņēma daudzu augu stādus, kuri ir nonākuši līdz mūsdienām un par kuriem stāstīsim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!