Lai gan taka nosaukta par godu pilskalnam, nav skaidri zināms, kas šeit atradies patiesībā. Informācija Ķemeru nacionālā parka mājaslapā liecina, ka par to, cik vecs ir Kaņiera pilskalns un kas to apdzīvojis, vēsturnieki joprojām strīdas. Vieni uzskata, ka tā ir īpaši sena cilšu apmetnes vieta, bet citi, ka to izmantojuši jūras laupītāji, lai uzbruktu kuģiem vai glābtos no vētrām.
Pa ceļam taka šķērso akmeņu valni, par kuru zinātnieki izvirzījuši vairākas hipotēzes, taču secināts, ka tos visticamāk radījuši ledāju kušanas procesi.
Tukuma novada tūrisma mājaslapā minēts, ka Kaņiera pilskalnu pie Kaņiera ezera 1867. gadā atrada J. J. Dērings un par to ir daudz rakstīts, taču arheoloģiski šī vieta nav pētīta. Savukārt Nacionālās enciklopēdijas mājaslapā minēts, ka pilskalna uzmērījumu un aprakstu veica Latvijas pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš. Viņš norādīja, ka "pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts" un ir vienīgais, "kas atrodas tik tuvu jūrmalai, purvainā un neapdzīvotā vietā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
