Foto: Privātais ahīvs
Vasaras pēdējais brauciens Ilzei Filipovai šogad bija uz Sāremā un Hījumā salām Igaunijā. Gaidījusi mūsu kaimiņvalstij raksturīgo atmosfēru, Ilze atzīst, ka vairāk sajutusies kā Latvijā, jo daba uz salām esot līdzīgāka mūsējai. Tas, ko pēc Ilzes domām tur noteikti vērts pieredzēt, ir daudzo bāku apmeklēšana un iespēja nakšņot jūras tuvumā.

Ilze stāsta, ka maijā trīs dienas ceļojusi pa Igauniju un brauciens viņai atstāja paliekošu iespaidu, jo, kā viņa atzīst, nebija gaidījusi, ka Igaunija ir tik skaista, tādēļ sajūsma bijusi liela. Šī iemesla dēļ nolemts doties uz Sāremā un Hījumā salām, cerībā piedzīvot līdzīgas sajūtas, bet, atgriezusies no turienes, Ilze atzīst, ka jūtas nedaudz vīlusies, jo tur jutusies vairāk kā Latvijā, nevis pavasarī iepazītajā Igaunijā. Tomēr par spīti tam ceļojums ir bijis patīkams – salas ir skaistas un, kā saka Ilze, tajās "forši pavadīts laiks".

Neparastā pieredze kempingos


Tā kā brauciens notika vasaras beigās, plāns bija labu laikapstākļu gadījumā palikt teltīs kempingos, kas arī īstenojās. Te Ilze novērojusi, ka "igauņiem ir interesanta pieeja biznesam, jo izskatās, ka viņiem nav svarīgi nopelnīt". Par savu pieredzi viņa stāsta: "Pirmajā dienā kempingā ieradāmies diezgan vēlu vakarā. Administrācijai darbalaiks bija beidzies un bija atstāta zīmīte, lai iekārtojamies un pie mums vēlāk pienāks, lai nokārtotu visu nepieciešamo. Atradām vietu, uzcēlām telti, forši pārnakšņojām. Nākamajā rītā devāmies uz administratīvo ēku, bet cilvēka, kam samaksāt, joprojām nebija un nebija pat neviena, kam paprasīt, ko mums darīt. Arī nākamajā naktsmītnē piedzīvojām interesantu atgadījumu. Ieradāmies labiekārtotā kempingā pie pašas jūras, bet tur atkal nav neviena, kas mūs sagaidītu. Turklāt, tā kā brauciens notika darbadienās, arī citu ceļotāju nebija. Atradām pie vienas no mājiņām piespraustu uzrakstu, kurā norādīts cenrādis un bankas konts, uz kuru veikt pārskaitījumu. Tas bija savādi, jo, no vienas puses šo kontu varēja norādīt jebkurš, no otras puses, cik godīga ir šāda pieeja, jo neviens tur nepārbauda, kurš maksā vai nemaksā? Mēģinājām uz norādīto kontu naudu pārskaitīt, bet tā prom "negāja", līdz ar to izjutām neviltotu pārsteigumu, jo situācija lika domāt, ka igauņiem ir mazliet vienalga – paliek viņu kempingos kāds vai nē."

Foto: Privātais ahīvs
Uz salām ir neskarta daba un daudz kaņepju lauki un aitu ganības

Citāda veida pārsteigumu Ilzei sagādāja arī trešais kempings Hījumā. "Gribējām telti celt pie jūras. Prasījām satiktajiem jauniešiem, vai to drīkst darīt, jo Latvijā tas nav atļauts, bet, kā uzzinājām, te principā visur to drīkst brīvi darīt. Turklāt, kas neparasti, kempingi te ir ik pēc pieciem desmit kilometriem un ne visi atzīmēti "Booking". Sākumā meklējām palikšanas iespējas šajā vietnē, bet tad sapratām, ka uz vietas izvēlēties ir ātrāk, un tā nejauši atradām trešo apmešanās vietu. Šie konkrētie bija par Eiropas naudām izveidoti labiekārtoti kempingi, kuros var palikt bez maksas, bet tad jārēķinās ar vienu neērtību – tur nav elektrības. Mums visiem izlādējās telefoni un nevarējām tos uzlādēt, bet tas deva iespēju doties pie jūras un pavadīt laiku dabā, no akmeņiem ceļot "namiņus", līdz ar to palikšana šeit bija forša."

Obligātās apskates vietas – bākas


Ilze iesaka apmeklēt visas bākas, kas šajās salās pieejamas, jo tās esot iespaidīgas. Īpaši viņa izceļ bāku Kuresārē uz Sāremā salas, no kuras var redzēt mūsu Kolkas ragu. "Iepriekš viesojoties Igaunijā, apskatījām ūdenskritumus un piekrasti, bet šeit apmeklējām visus ragus un bākas. Tās noteikti ir vērts apmeklēt un paskatīties, kā no augšas izskatās pilsētiņas."

Ilze stāsta, ka ceļoja ar ekonomisku ģimenes auto, un degviela izmaksājusi apmēram 150 eiro. Biļetes pārceļošanai ar prāmi iegādājās mēnesi iepriekš internetā. "No sākuma aizbraucām uz Sāremā, tad Hījamā un atkal uz Igauniju. Internetā nopirktās biļetes ir ērti lietojamas, jo, kad ierodies pie prāmja, tev norāda sekciju, uz kuru jābrauc, un neviens manuāli biļetes nepārbauda, jo viss notiek elektroniski – viņi kamerās piefiksē automašīnas numura zīmi. Tas man patika, jo bija operatīvi."

Foto: Privātais arhīvs
Atšķirībā no Latvijas Igaunijas salās ceļi ved ļoti tuvu jūrai, tādēļ, braucot ar automašīnu, tverami skaisti skati. Lielākā salu bagātība pēc Ilzes domām ir tur esošās daudzās bākas.

Ja gribas salas izbraukāt krustu šķērsu, Ilze uzskata, ka pilnīgi pietiek ar četrām dienām. "Kad bijām Igaunijā trīs dienas, sapratām, ka ir par maz un vajadzētu klāt vēl vienu, tāpēc uz salām ņēmām četras dienas – divas vienā salā, divas otrā. Līdz ar to likās, ka visu redzējām, jo bez bāku un ragu apskatīšanas, manuprāt, tur nav īsti citu ko darīt," viņa teic un pastāsta interesantākās vietas, kuras apmeklēja. "Hījumā ir interesants militārais muzejs un mistiska vieta ar vecām lietām – "Hījumā Eifeļa tornis". Tur no visa, ko cilvēks parasti met ārā, onkulītis sataisījis interesantus objektus, piemēram, 30–40 metrus augstu Eifeļa torni, pirātu kuģi, dažādas atrakcijas, kas interesantas lieliem un maziem. Tur bija interesanti un pavadījām daudz laika." Pirmā pieturvieta Sāremā bija meteorītu krāteris, bet no pilsētiņām Ilze īpaši izceļ Kuresāri – tā viņai raisīja asociācijas ar mūsu pašu Kuldīgu un Cēsīm.

"Uz salām ir maz iedzīvotāju un, tā kā bijām darbadienā, braucot apkārt, izbrīnījāmies, cik maz mašīnu sastapām. Brīžiem bija sajūta, ka esam te vienīgie. Tas bija neparasti. Ja latvietim gribas aizlaisties projām uz nekurieni, tad šī ir laba vieta, kur paslēpties no cilvēkiem. Te ir skaisti, forši un tas, ka ir maz cilvēku, ir tikai bonuss. Te ieteiktu braukt tiem, kas vēlas izbaudīt it kā mūsu pašu Latviju, bet citādās vēsmās."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!