Foto: Shutterstock
Tieši pirms tūkstoš gadiem tika uzsākta varenās abatijas būvniecība uz Monsenmišelas salas Francijā. Jau kopš viduslaikiem abatijai bija liela loma Francijas vēsturē, savukārt mūsdienās tā ir kļuvusi par vienu no apmeklētākajiem objektiem valstī, raksta "CNN Travel".

Monsenmišelas sala atrodas Normandijā. Kaut arī mūsdienās sala ar grandiozo ēku kompleksu lepni paceļas virs Atlantijas okeāna ūdeņiem, tomēr savulaik tā nemaz nebija sala. Par salu tā kļuva spēcīgas erozijas rezultātā. Šobrīd tā atrodas aptuveni 600 metrus no Francijas krastiem, taču ūdens līmenis var svārstīties un līdz ar to attālums.

Gadsimtu gaitā Monsenmišelas abatija bija populārs svētceļnieku galamērķis, turpretī mūsdienās to apmeklēt aptuveni 1,3 miljoni tūristu ik gadu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons savā oficiālajā "Twitter" kontā rakstīja: "1000 gadu laikā tās siluets ir kļuvis par franču universālisma simbolu. Abatija ir simbols tam, kas mēs esam: būvētāju tauta." Savukārt svētku uzrunā, kas veltīta abatijas dzimšanas dienai, prezidents uzsvēra, ka abatija ir cilvēka ģenialitātes un dabas laulība.

Atzīmējot abatijas dzimšanas dienu, 23. jūnijā tiks rīkoti koncerti, konferences un gaismu šovs "Millennium Solstice". Tāpat apmeklētāji līdz pat 2023. gada novembra beigām varēs apmeklēt izstādi par abatijas arhitektūru un vēsturi.

Vēstures lieciniece

Monsenmišela jeb "Le Mont-Saint-Michel" tiešā tulkojumā no franču valodas nozīmē Svētā Miķeļa kalns. Un nosaukums pasaka visu priekšā – salai ir augsts reljefs. Tās augstākais punkts ir 92 metri virs jūras līmeņa, tādēļ brīžos, kad ūdens atkāpjas, Monsenmišelas abatija, līdzīgi kā Atlantīda, iznirst no ūdens.

Foto: Shutterstock

Abatiju uz Svētā Miķeļa kalna dēvē arī par Rietumu pasaules brīnumu. Tās vēsture aizsākās 709. gadā, kad uz klints tika uzcelta svētnīca par godu svētajam Erceņģelim Miķelim.

"Tiklīdz mūki šeit apmetās uz dzīvi un 1023. gadā tika sākta romānikas stila abatijas celtniecība, kalns kļuva par būtisku svētceļojumu vietu visiem kristiešiem. Viņi ieradās, lai lūgtu svētajam Miķelim aizsardzību un dvēseļu glābšanu," rakstīts abatijas oficiālajā mājas lapā.

Abatija piedzīvoja daudzus izšķirošus mirkļus Francijas vēsturē. Simtgadu kara laikā tā pat bija kļuvusi par cietoksni un pārdzīvoja 30 gadus ilgušo britu aplenkumu.

Savukārt franču revolūcijas laikā tā kļuva par cietumu. Līdz 1863. gadam 14 tūkstoši ieslodzīto bija pavadījuši laiku "Jūras Bastīlijā", kur nemitīgas ūdens līmeņa svārstības un plūstošās smiltis izbēgšanu padarīja neiespējamu. Ieslodzīto ģimenes aizstāja svētceļniekus, kuri kādreiz bija staigājuši pa ciemata šaurajām ieliņām.

Tieši laikā pirms Pirmā pasaules kara abatija pakāpeniski kļuva par šodien pazīstamo tūrisma objektu. Viens no iecienītākajiem apskates objektiem uz Monsenmišela salas ir slavenais "La Mère Poulard" krogs, kas apmeklētājus uzņem jau kopš 1888. gada.

Bet 1944. gadā Ernests Hemingvejs, toreizējais kara korespondents, sēdās pie "La Mère Poulard" galda, lai aprakstītu desanta varoņdarbus, tostarp vienu no izšķirošajām cīņām par Francijas un Eiropas atbrīvošanu, kas notika vien dažus kilometrus no Monsenmišela salas.

Un jau 1979. gadā abatija tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Bažas par virstūrismu

Sala ir aptuveni 100 hektārus liela un to ieskauj viduslaiku mūris. Mūsdienās uz tās dzīvo vien daži desmiti iedzīvotāju un vairāki simti aitu, kuras netraucēti ganās brīnišķīgajā Normandijas ainavā.

Foto: Shutterstock

Kaut arī Monsenmišela bija populāra jau kopš viduslaikiem, tomēr šobrīd tā piedzīvo ievērojamu tūristu un svētceļnieku skaitu, kas var atstāt graujošas sekas uz seno arhitektūras pieminekli. Īpaši liels cilvēku pieplūdums ir kristiešu svētkos, kad apmeklētāju skaits var sasniegt pat 30 tūkstošus.
Ņemot vērā tūkstošgades svinības, arī 2023. gadā Monsenmišela būs ļoti populārs apskates objekts, kas rada zināmas problēmas salas nedaudzajiem iedzīvotājiem un veikaliem, kā arī apdraud vietējo dabas ainavu.

"Nedomāju, ka tas ir labi veikalu, viesnīcu un restorānu īpašniekiem, jo viņi vienkārši nespēj sekot līdzi klientu pieprasījumam. Monsenmišelā ir tikai viena iepirkšanās iela. Ja uz tās vienā laikā atrodas vairāk nekā 5000 cilvēku, manuprāt, tas nav īpaši patīkami," sacīja abatijas pārstāvis.

Foto: Shutterstock

Cenšoties rast ilgtspējīgus risinājumus, tagad autobusi, kas dodas uz Monsenmišelu darbojas ar biodegvielu, nevis dīzeļdegvielu. Tikmēr apmeklētāji tiek aicināti pīķa stundās (laikā no pulksten 11 līdz 15) apskatīt līča apkaimi, nevis pa taisno doties uz abatiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!