Foto: Solveiga Kaļva
Nav jau tā, ka Kurzemes šarms būtu kaut kā īpaši jāmeklē. Pietiek aizbraukt uz romantisko Kuldīgu, vējaino Pāvilostu vai patīkami vientulīgo Jūrkalni, lai saprastu, ka Kurzemē ir dikti forši. Tomēr šoreiz stāsts būs par trīs mazāk zināmām vietām, no kurām divu vārdus pati biju dzirdējusi vien pa ausu galam. Varbūt arī tu atklāsi sev jaunu galamērķi nākamajām brīvdienām, tāpēc lasi tālāk!

Lai cik maza būtu Latvija, tajā vienmēr ir jaunas vietas, ko atklāt, piedzīvot un iepazīt. Šoreiz devāmies nelielā izbraucienā uz Dienvidkurzemi, vienu no ceļojuma dienām veltot Cīravai, Aizputei un Kazdangai. Pirms diviem gadiem traucāmies cauri omulīgajām Aizputes ieliņām, sēžot uz koši baltas "Vespas", un toreiz nospriedu, ka kādu dienu noteikti būs jāatgriežas šajā radošuma caurstrāvotajā mazpilsētā. Šāda sajūta man palika arī pēc atkārtotas Aizputes apskates. Būs jāatgriežas! Savukārt, par Cīravu un Kazdangu pirms tam nezināju teju neko. Varbūt kaut kur biju dzirdējusi par šādu ciemu eksistenci, bet tas arī viss. Abi ciemi mūs patīkami pārsteidza, bet par visu pēc kārtas.

Cīrava: zvanga, arfa, skaļruņi un citi brīnumi mežā

Cīravā iebraucam jau agrā rīta stundā. Saulīte spoži apmirdz Kurzemes dievnamu klasiskajās formās celto Cīravas luterāņu baznīcu, kurā, starp citu, par mācītāju kalpo sieviete. 18. gadsimta otrajā pusē būvētā Cīravas luterāņu baznīca lepojas ar greznu rokoko stilā veidotu altāri un kanceli, bet savām acīm šo mākslas darbu mums redzēt neizdodas. Apsoļojam apkārt baznīciņai, bet tā arī netiekam gudri, kura skaitās galvenā ieeja. Lai nu kā, visas durvis ir slēgtas, bet atslēga vai nu nolauzta, vai labi paslēpta.  

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!