Respektīvi, ja, grozoties fantastiskas krāsas kleitā spoguļa priekšā un saprotot, ka to diemžēl nevari vilkt ne uz kursiem, ne darbu, kleitas cena būs, piemēram, 50 eiro, nevis 49,95 eiro, tu to iegādāsies tik un tā. Savukārt, pērkot kaut ko tik garlaicīgu, kā, piemēram, melnus legingus, tu tos drīzāk nopirksi tad, ja to cena būs 7,55 eiro, nevis 8 eiro.
Pētnieki šo fenomenu skaidro ar cilvēku labvēlīgāku attieksmi ikdienas dzīvē pret apaļiem un pāra skaitļiem nekā nepāra cipariem, tāpēc, tieši emociju un impulsu vadīti, mēs biežāk iegādājamies preces ar minētajā veidā noformētām cenām.
Tiesa, kā joko pētnieki, ja tev ziemas vidū izdosies sev iegalvot, ka salātzaļas zamša sandales ir obligāta nepieciešamība, cenai un ciparu pāra vai nepāra formai tik un tā vairs nebūs nozīmes…