Jaunas attiecības un pa vidu bērns, kurš neko par tām nevēlas dzirdēt

Pašlaik ir izveidojusies situācija, kas manu draugu un arī mani dara nelaimīgu. Brīvais laiks ir pietiekami maz. Un tas manam draugam ir jāsadala ar diviem cilvēkiem, kurus viņš mīl.

Mans jautājums ir tāds, kā lai palīdzu savam draugam? Es ļoti vēlos labas attiecības ar viņa dēlu. Vēlos, lai brīvo laiku mēs varētu pavadīt trijatā. Es saprotu, ka ir jābūt arī laikam, ko viņi pavada divatā, tāpat kā man. Es vēlos, lai šīs tikšanās nebūtu ar sāpju sajūtu. Vai es varu ko darīt, un varbūt varat man pastāstīt arī, kā man uzvesties, kad pienāks brīdis, kad mēs visi tomēr satiksimies?" pēc padoma taujā kāda sieviete.

"Situācija, kura ir izveidojusies, nav vienkārša, drauga dēls droši vien tā uzvedas, jo ir dusmīgs uz situāciju, ka viņa vecāki nav kopā, uzvedība ir tikai sekas tam, kā viņš jūtas dziļi dvēselē, pat ja to neizrāda. Izrādīt savas dusmas uz tēti un mammu ir bīstami, tu esi viņam svešs cilvēks, tādēļ izrādīt dusmas, šķiet, ir mazāk bīstami.

Savā dvēselē bērni bieži cenšas "sasiet" izšķīrušos vecākus, atjaunot viņu attiecības. Bērnam ir svarīgi likt saprast, ka tas, kas notiek starp vecākiem, nav viņa darīšana, ka vecāku attiecības ir viņu izvēle. Ka vecāku lēmums būt šķirtiem ir viņu lēmums, ka ar bērnu tam nav nekāda sakara. Bieži bērni jūtas vainīgi, viņiem šķiet, ka vecāki šķiras bērnu dēļ. Bērnam ir svarīgi pateikt, ka viņa vecāki kā pāris ir šķīrušies, bet kā vecāki būs viņam vienmēr kopā.

Ir arī svarīgi apzināties, ka tu nekad nebūsi puisim mamma, ka viņam ir mamma un neviena cita viņam labāka nebūs. Ļoti bieži gadās tā, ka attiecībās, kad vienam no partneriem ir bērns, otrs partneris tiecas ieņemt šī bērna otra vecāka vietu, bet tā ir liela kļūda. Vēl sliktāk ir tad, ja attieksme ir tāda: "Es būšu labāka mamma." Nevaru apgalvot, ka šī ir tāda situācija, bet ja tā ir, tad sev ir jāpasaka: "Es nevaru būt tava mamma, tev jau ir mamma, un tieši tāda, kas tev ir vajadzīga. Es varu būt tikai ļoti laba pamāte." Tāda attieksme visu saliek savās vietās, un bērnam nav vairs sajukums un bailes satikties ar tēva jauno partneri. Tad arī varēsiet laiku pavadīt kopā, vīrietim nebūs jāizvēlas starp Tevi un dēlu.

Noteikti arī ir nozīme tam, ka dēls ir pusaudžu vecumā, kad pusaudzis uztver daudzas lietas saasināti, īpaši attiecības, tāpēc viņam noteikti būs vajadzīgs laiks, lai pieņemtu to, ka vecāki nevar būt kopā. Viņš šajā brīdī ir sevis meklējumos, meklē savu "es", meklē savu vietu pasaulē. Tev jāapbruņojas ar pacietību, ir jāpieņem to, ka vīram ir svarīgas šīs tēva un dēla attiecības, tev arī ir jāatrod savā sirdī vieta šim zēnam, kā sava partnera dēlam.

Ir grūti atbildēt uz tavu jautājumu viennozīmīgi, jo vēstulē par šo situāciju ir pārāk maz informācijas. Ja paši netiekat ar situāciju galā, varat apmeklēt speciālistu, kas palīdzēs "salikt visu pa plauktiņiem".