Foto: Privātais arhīvs
Kas ir pareiza stāja? 34 gadus esmu nodarbojies ar Austrumu cīņām, bet ārsts osteokineziologs Mihails Ivaškevics, kurš galvenokārt strādā Maskavā un Zvaigžņu pilsētiņā, man 5 minūtēs iemācīja to, ko es mācījos trīs gadus, – iezemēt stāju, ar ko sākas visa cīņas māksla. Pareizi stāvēt un kustēties vēl jo svarīgāk ir ikdienā, un es varu iemācīt, kā tas darāms.

Pēc kā savulaik atpazina aristokrātu? Pēc valodas un pēc stājas. Valoda – tā ir vibrācija un ritms, stāja – tā ir pareiza asinsrite. Bija valstis, kurās drīkstēja šķirt laulību tādēļ vien, ka sievai aukstas kājas! Bet aukstas tās ir, ja mazajā iegurnī nav normāla asinsrite, un tādēļ arī ir funkcionālā neauglība.

Ja mēs nestaigājam pareizi, krūšukurvis iekrīt, plaušas spiež uz aknām, aknas spiež uz zarnām, un tas viss krīt uz leju. Tad arī ne tikai osteohondrozes problēmas ir sāpīgas, bet arī sirdi saspiežam.

Ja pareizi izstiepjamies, viss paliek savās vietās, zarnām parādās vieta, asinsrite uzlabojas.
Taisna mugura nav tad, ja pie tās pieliek lineālu un tas perfekti pieguļ. Taisna mugura ir tad, kad iegurnis ir 35–55 grādu leņķī noliekts uz priekšu. Ja nostāsies taisni un pataustīsi gūžas, ievērosi tādu kā bedrīti. Tagad nedaudz noliecies uz priekšu. Jūti? Bedrīte pazūd! Šis ir pareizas, ergonomiskas un arī veselīgas stājas garants. Ja šī bedrīte ir, iegurņa kauls stāv sāņus un ejot mēs ar katru soli sitam kopā savu konstrukciju un dabūjam smadzeņu mikrosatricinājumus.

Paliecoties uz priekšu un saglabājot gurnos šo leņķi, pašu muguru atkal iztaisnojam. Kauls nostājas vietā, un mēs topam par to, kas esam "pēc projekta" – par normālu atsperu konstrukciju. Tad katrs solis ir kā arbaleta šāviens, nevis mikrosatricinājums, cilvēks var noiet trīsreiz lielāku attālumu, mazāk nogurstot. Līdzās ārstnieciskajam efektam tā noder tūristiem, nūjotājiem, nemaz nerunājot par armiju! Tā padara ērtāku arī mugursomas nēsāšanu.

Taisna mugura ir tad, kad iegurnis ir 35–55 grādu leņķī noliekts uz priekšu.

Šādai stājai un gaitai ir arī citi patīkami blakusefekti – uzlabojas asinsrite mazajā iegurnī (iegurnis ir mūsu enerģijas depo – te cirkulē otrā čakra; pēc iegurņa var noteikt, cik daudz enerģijas ir cilvēkam), pazūd "auksto kāju sindroms", tiek ārstēta funkcionālā neauglība (vīriešiem, atbilstoši, uzlabojas prostatas dziedzera darbība un kā rezultāts – potence), pazūd celulīts, bet krūtis var palielināties pat par diviem izmēriem! Jā, jā, to es saku nopietni! Kāpēc Latīņamerikas sievietēm ir tik kārdinoši lieli dibeni? Jo viņas iegurni tur pareizā leņķī.

Ja stāvam kā parasti, kāja sākas zemāk, ja nostājamies, kā mācu, mēs pie kāju garuma optiski iegūstam 30-40 cm "augsto papēžu tiesu".

Tātad – lai iegūtu pareizu stāju, noliecies, kamēr gurnos pazūd bedrītes, mazliet noapaļojot muguru, un pacelies tā, lai krūtis uz priekšu un zods pacelts. Ja stāju veido pareizi, tā ir arī maksimāli ērta, kaut arī sākotnēji nepierasta.

Liekot pēdas skujiņā, veidojas ātrslidotāja vai "pusmēness" kustība un modeļa gaita. Sākotnēji, kamēr organisms pierod, rodas lielāka slodze uz tās kājas īkšķi, ar kuru atgrūžas, jo automātiski pēda ieņem 45 grādu leņķi.

Ja rodas šaubas, vai kustība tiek veidota pareizi, jāpaiet 10 soļus uz priekšu un tad atpakaļgaitā. Uz priekšu ejot, mēs savas kustības kontrolējam, toties atpakaļgaitā mēs ejam instinktīvi, jo prāts traucē kontrolēt.

Kāpēc senāk aristokrātiem mācīja sēdēt uz krēsla tā, lai pleci atzveltnei nepieskartos? Jo tas ne vien cēli izskatās, bet ir arī veselīgi. Tad pietiek pielikt mēli pie aukslējām, lai noslēgtos enerģētiskie kanāli.

Visu šo darot, ir vēlams arī smaidīt: ne tā, kā mēs parasti to darām – uz āru, bet, lūpu kaktiņus domās pastiepjot uz augšu. Tas aktivizē enerģiju. Viss sākas ar to, ka mums no dzīves jāiemācās gūt baudu.

Šis iekšējais smaids un pareizā stāja ļauj mums no dzīves gūt baudu, lai kas ap mums notiktu.
Un nobeigumā – vēl viens pavisam vienkāršs vingrinājums labsajūtas celšanai. Starp citu, bērni to dara instinktīvi. Tātad – apsēdies uz galda un šūpo kājas kā bērnībā, lai tās "kultos uz iekšpusi". Kad to trīs minūtes dara ar visu augumu, izstrādājas endorfīni. Ja galda pa rokai nav, vari to darīt arī guļus.

Izliekums

Foto: Privātais arhīvs

Tātad – lai iegūtu pareizu stāju, noliecies, kamēr gurnos pazūd bedrītes, mazliet noapaļojot muguru, un pacelies tā, lai krūtis uz priekšu un zods pacelts. Ja stāju veido pareizi, tā ir arī maksimāli ērta, kaut arī sākotnēji nepierasta.

Mugura

Foto: Privātais arhīvs

Lai būtu vieglāk iemācīties pareizo stāju, var izmantot palīglīdzekli – jostu (grožus). Jostu liek aiz muguras, rokas turot tā, kā ir ērti, un liecas atpakaļ. Siksna, kas tiek izmantota šo vingrinājumu veikšanai, ir brezenta groži, to var nopirkt, piemēram, zirglietu veikalos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!