Pirms aplūkot visdažādākās produktu grupas, to īpašības un iedarbību uz mūsu organismu, mirkli aizkavēšu jūsu uzmanību, lai mēģinātu paskaidrot šo noslēpumaino jēdzienu "makrobiotika", un dažos vārdos pastāstītu, kā es līdz tai nokļuvu.

Mazliet vēstures

Makrobiotikas (no grieķu valodas Macro bios – ilga dzīve) saknes meklējamas Rietumu un Austrumu tradicionālajā filosofijā un medicīnā. Rakstiski šis vārds pirmo reizi parādās medicīnas tēva Hipokrāta darbos. Viņa pieeja medicīnai ir iekļauta viņa slavenajā teicienā "Lai ēdiens ir medicīna, un medicīna – ēdiens". Šo terminu lietojuši arī citi klasiķi, ieskaitot Hērodotu, Aristoteli un Galēnu, kā arī agrīnie jūdu un kristiešu domātāji.

Renesanses laikā vārdu makrobiotika goddevīgi lietoja atsevišķi indivīdi vai cilvēku grupas, kas dzīvoja saskaņā ar dabu, ēda vienkāršu, pārsvarā no graudiem sastāvošu pārtiku un saglabāja aktīvu dzīvesveidu līdz sirmam vecumam. 18. gadsimta otrajā pusē, Apgaismības laikmeta beigās, vācu ārsts Krisofs V.Haflands (Dr.med.) sarakstīja grāmatu par ēdienu un veselību "Makrobiotika jeb ilgas dzīves māksla".


Austrumos makrobiotika sniedzas līdz pat Dzeltenā imperatora, terapijas klasiķa Činga I, Konfūcija, Fu Si un Lao Dze mācībām. Savos pētījumos par zinātni un civilizāciju Džozefs Nidhams lieto terminu makrobiotika, lai aprakstītu tās pamatā esošo Austrumu filosofiju, zinātni un medicīnu. Modernā makrobiotika iezīmē savu izcelsmi ar japāņu pedagogu, ārstu un veselības reformatoru virkni: Ekikenu Kaibaru (1630-1716), Midzuno Namboku (1757-1825), Sagenu Išizuku (1850-1910) un Džordžu Osavu (1893-1966).
kas ir tās vietas ķermenī, ko sievietes ļoti uzpasē? Tās taču ir „riepas”! Sievietes tās tik ļoti uzpasē, bet laikam nezina, ka tās rodas tikai no diviem produktiem – no kartupeļiem un maizes.
Roberts Lācītis


20. gadsimta otrajā pusē Mičio Kuši (1926) ir galvenais makrobiotikas skolotājs. Pēc starptautisko tiesību un jurisprudences studijām Tokijas universitātē 1949. gadā Mičio Kuši devās uz Ameriku un popularizēja makrobiotiku kā lietderīgāko pasaules miera problēmas risinājumu.


Savu viedokli un pārliecību Mičio Kuši izklāsta sekojošiem vārdiem: "Es pieņēmu makrobiotiku tās tiešajā nozīmē – kā universālu veselības saglabāšanas un ilgas dzīves veidu, kas koncentrējas ne tikai uz ēdienkarti, bet arī uz visām cilvēka dzīves dimensijām, dabisko kārtību un kosmisko attīstību. Makrobiotika aptver uzvedību, domas, elpošanu, vingrošanu, attiecības, paražas, kultūru, idejas un apziņu tāpat kā individuālie un kolektīvie dzīvesveidi, kas sastopami jebkurā pasaules vietā.
Celulīts patiesībā nav kosmētiska problēma. Tā ir smaga slimība, jo notiek audu deģenerācija, kas pamatā ir no ēdiena – pārlieka cukura daudzuma un nekvalitatīviem piena produktiem.
Roberts Lācītis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!