Atkārtošana – zināšanu vai nedomāšanas māte? Kāpēc sistēmai patiktu, ja mēs nedomātu  (2)

Katrs no mums kaut kur vai no kāda ir mācījies. Kā tiek veidots apmācības process? "Neizgudro jaunu velosipēdu!" – daudzi no mums bērnībā un ne tikai ir dzirdējuši šo frāzi. Nedomā, dari kā visi! Britu stila militārā sistēma iet vēl tālāk – instrukciju iekalt no galvas pa paragrāfiem un punktiem... Lai gan – kāda atšķirība – citēt militāro reglamentu, ugunsdrošības noteikumus vai svētos rakstus. Citātam trūkst paša galvenā – radošas pieejas!

Domas smadzenēs iestaigā ierastus ceļus, katra jauna taka tiek izlauzta ar pūlēm, bet tās taciņas, kuras nelieto, ar laiku aizaug. Cilvēki pat izdomājuši attaisnojumu savai nedomāšanai: smadzeņu šūnas neatjaunojas, tāpēc nevajag domāt!

Patiesībā – tieši neizmantotās smadzeņu šūnas atmirst, izdara pašnāvību aiz aizvainojuma: "Ja es tev esmu lieka – es aizeju!" Apmēram tāda ir smadzeņu šūnu loģika, ja to izsaka vārdos. Pateicoties šim efektam, rodas ilūzija, ka smadzeņu šūnas neatjaunojas.

Tik tālu par fizioloģiju, bet kas notiek ar sabiedrību?

Cilvēkam, kas dzīvo ne ar savu prātu, bet ar patapinātu, ar citātiem un instrukcijām, intuīcija tiek nograuta pašos pamatos. Tātad – mums zūd vesels maņu orgāns. Rupji sakot – sabiedrība mums izdur acis! Šim nolūkam eksistē speciāls represīvs orgāns, kuru mēs dēvējam par "izglītības sistēmu". Tās uzdevums ir atradināt cilvēku no patstāvīgas domāšanas, nomākt intuīciju un padarīt par robotu-skrūvīti pastāvošajā sistēmā.

Cilvēks, kurš nodarbojas ar naturālo, t.i., dabīgo saimniecību, ir nekulturāls un sabiedriski bīstams, jo no viņa nevar iekasēt nodokļus.

Cilvēks, kurš nelieto alkoholu, aplaupa valsti, jo nemaksā akcīzes nodokli!

Visiem jākļūst par zobratiem sistēmā "priekšnieks-padotais", kā to mācīja lielais Konfūcijs, kā to mācīja dižais Ļeņins!

Kāpēc rodas reliģiskie fanātiķi? Tāpēc, ka domāšanas procesu un sirdsapziņu viņi aizvietojuši ar citātiem no tiem vai citiem, vairāk vai mazāk svētiem rakstiem, kurus bieži nav pat papūlējušies izlasīt!

Tāpēc ne retāk kā reizi 14 dienās ir jāizdara būtiskas izmaiņas savā dzīvesvietā. Māja ir jātīra, istaba ne tikai jāsakārto, bet arī jāpārkārto! Kāpēc? Savu pirmo skolas dienu atceries? Bet 28. skolas dienu?
Ja tā paskatās – kaut ko jaunu rada tikai daži cilvēki, visi atlikušie tikai to lieto. Ideāla patērētāju sabiedrība! Cilvēkus, kuri paši neko nerada, ir viegli vadīt. Tev uzliek par pienākumu darboties pēc alogaritma – pirmā darbība, otrā darbība, trešā... Kas mēs esam – cilvēki vai zombiji-roboti? Ja dzīvojam kā zobrati, kāpēc tad brīnāmies, ka darbojas tikai 2–3% mūsu smadzeņu? Orgāni, kurus neizmanto, atrofējas!

Taču cilvēks, kurš sāks patstāvīgi domāt, ir bīstams sistēmai: ja tādu cilvēku daudzums sasniegs kritisko masu, sistēma vienkārši sagrūs!

Kāpēc zinātnieki noliedz tik daudzas lietas, kuras reāli eksistē?

Ar aprobežotu prātu nevar aptvert bezgalību!

Zinātnieki, protams, strīdēsies pretī, ka viņu prāts nemaz nav aprobežots. Labi, lai pierāda!

Zinātne ir sadalījusies šaurās, specializētās nozarēs, un pat to ietvaros cilvēki, kas sevi uzskata par speciālistiem, nespēj aptvert visu informāciju! Kāpēc? Vai nu ir pārāk daudz liekas informācijas un nav normālas klasifikācijas, kas atļautu atšķirot graudus no pelavām, vai arī smadzenes darbojas ne tā.

Pastāv uzskats, ka smadzenes darbojas kā divas atsevišķas puslodes: viena uztver pasaules ainu kopumā – intuitīvi, bet otra – loģiski sadalot pa sastāvdaļām, analizējot. Mūsu zinātne lepojas ar to, ka tajā viss ir loģiski izkārtots. Ir tā? Tad, lūk, smadzeņu loģiskā daļa darbojas 40 000 reižu lēnāk par intuitīvo! Lai ar tik lēnu "kompi" galīgi neatpaliktu no dzīves, tiek ieviestas "uzvedības matricas", piemēram, "ja viņš spēra vienu soli uz priekšu, tātad spers arī otru". Tā ir loģika.

Loģika – tas ir kā skriet atmuguriski, neskatoties uz priekšu, tikai atpakaļ. "Nullius in verba," kā lepni paziņoja mans bērnu dienu elks Lavuzjē. Lai runā eksperiments! Pamēģiniet praktiski un, kad paklupsiet trešo reizi, sapratīsiet, ka šādam pasaules uzskatam, maigi izsakoties, ir zināmas nepilnības!

Es saprotu, pats novērojuma fakts var iespaidot eksperimenta rezultātu, tāpat kā nepareizi kalibrēts mērinstruments. Ja pēc kritiena sāp sasists pakausis – mērinstruments ir precīzi kalibrēts?

Bet, ja man būtu intuīcija, kas atļautu nojaust šķērsli?

Zinātne ir ļoti demokrātiska cilvēces darbības nozare, tai ir svarīgs tikai rezultāts, pētnieka izcelsme – plebejs vai aristokrāts –, dzimums un rase nav no svara. Šai brīdī es labprāt citētu Benito Musolīnī grāmatu "Fašisms", bet lielākā daļa ironiju nesapratīs. Labi, mūsdienu zinātne noliedz ētera teoriju.

Tāpat arī Dievs nav obligāta fiziskās pasaules uzskata sastāvdaļa. Ko var darīt – demokrātija ir augstākā ateisma forma. Kad mazākums pakļaujas vairākuma gribai, arī Dievam nākas pakļauties tam, ko diktē draudzes un baznīcas! Jā, starp citu, – pēc statistikas ateisti visbiežāk neprecas un neatstāj pēcnācējus. Pavērosim, kas notiek ar dzimstību valstīs, kurās ir labi attīstīta demokrātija? To es neteicu – to jūs paši nodomājāt!

Vai piemēram – kāds ir Krišjāņa Valdemāra svarīgākais sasniegums latviešu kultūrā?

Pateicoties viņam, latvieši kļuva par pasaules visizglītotāko nāciju. Labi, tas nebija tikai viņa viena nopelns, bet viņa ieguldījums šajā procesā ir milzīgs. Ja K.Valdemāra projekts būtu izdevies pilnībā, latvieši būtu ieņēmuši ļoti nozīmīgu vietu tālaika Krievijas impērijā. Jo jau viņa laikā latviešu amatniekam Pēterpilī maksāja divas reizes lielāku algu nekā krievu amatniekam par to pašu darbu. Krievijas impērijas armijā vismaz 14 ģenerāļu bija latvieši.

Un pēc Ņūtona Trešā likuma radās tāds Konstantins Pobedonoscevs, kurš uzspieda totālo rusifikāciju, kā rezultātā Krievijas impērija no progresīvas valsts strauji kļūst par tautu cietumu, kā to nodēvēja proletariāta revolūcijas klasiķi. No tā brīža 1917. gada revolūcija Krievijā kļuva neizbēgama...

Laodzi teica: "Gribi iznīcināt – veicini attīstību!" Varu tikai piebilst: vēlies kaut ko attīstīt – aizliedz!