Kad zinātniskajā literatūrā parādījās termins “garīgais intelekts”, jaunais koncepts uzreiz iemantoja lielu uzmanību, jo vairums uzskata un novieto garīgo intelektu virs pārējiem intelektu veidiem. Tādejādi šis intelekta veids ne tikai iekļauj sevī, integrē un apvieno pārējo virzienu intelektus, bet arī individuālajā līmenī nodrošina un sniedz dzīvesprieku, stresa noturību, bet uzņēmumos aug ražīgums, aug izpalīdzīgu darbinieku, izcilu un viedu līderu skaits.

Garīgā intelekta būtība

Kaut gan sabiedrībā joprojām, dzirdot vārdu "garīgs", rodas asociācijas ar reliģiozitāti1, iztēlojoties kādu naivu, ar ne visai kritisku domāšanu apveltītu cilvēku, tomēr arī reliģiozi cilvēki ir dažādi. Garīgajam intelektam nav saistības ar reliģiju – tas ir ar intelektu saistīts konstrukts, kuru zinātniski pēta ar speciāli šim nolūkam izveidotām aptaujām (aptauja latviski būs pieejama "Science & Spirit").

Visi intelekta veidi (piemēram, pēc Hovarda Gārdnera – astoņi) tiek skaidroti ar noteiktām spējām, kas palīdz risināt praktiskas lietas – ikdienas uzdevumus un problēmas. Gārdners atzīmēja, kādā secībā intelekti attīstās: piedzimstot attīstās fiziskais intelekts, kas palīdz pārvietoties un operēt ar priekšmetiem telpā; skolas gados attīstās kognitīvās spējas (intelekts, IQ), kas palīdz risināt, uztvert, apstrādāt un pielietot jauno informāciju, veicot dažādus ikdienas un abstraktus uzdevumus un problēmas.

Komunikācijas procesā tiek trenētas spējas saprast citus cilvēkus (viņu vērtības, motivāciju, neverbālo atgriezenisko saiti utt.), līdztekus attīstās emocionālais intelekts. Augstāk ir eksistencionālais intelekta veids (vissarežģītākais – filozofiskais). Tie ir atbilžu meklējumi uz cilvēka jautājumu – kur es virzos un par ko gribu kļūt?

Balstoties uz šā pieņēmuma, zinātnieki sāka attīstīt garīgā intelekta konceptu. Garīgais intelekts ir ne tikai virs citiem intelektiem, bet integrē tos savā starpā, panākot jaunu kvalitāti – tāpēc tas tiek uztverts kā vissvarīgākais. Ja emocionālais intelekts attīstās līdz ar gadiem (atkarībā no pieredzes sevis un citu izpratnē), tad garīgais intelekts neattīstās pats (kaut gan katram cilvēkam ir garīgā intelekta iedīgļi), bet tikai ar kādu notikumu (bieži – negatīvu), izglītību, grāmatām, spilgtu cilvēku ietekmē utt. Ja garīgā intelekta attīstība ir sākusies, tas paātrina arī emocionālā un citu intelektu attīstību.

Garīgā intelekta definīcija

"Spēja piekļūt augstākai izpratnei, vērtībām, nemainīgajiem mērķiem un savam neapzinātā (zemapziņai) aspektiem, iedzīvinot šīs izpratnes, vērtības un mērķus pilnīgākai un radošākai dzīvei," raksta Dahans Zohars un Īens Māršals.

Definīciju ir tik daudz, ka uzskaitījums būs vairāku lappušu garš. Es izvēlējos vienu no tām, kura ir tuvāk maniem uzskatiem par garīgo intelektu.

Tad kāpēc "garīgais"? Tas ir saistīts ar cilvēka iekšējās pasaules attīstību, transcendenci – ceļu no sava Ego2 (egocentriska stāvokļa – man, konkurenci) caur sociocentrisku (mums) uz pasaulcentrisku (mums visiem). Sajūtot vienotību ar apkārtējām sistēmām (ģimeni, tautu, komandu, uzņēmumu utt.), visu dzīvo un jūtot tam līdzi, kopā ar iepriekš pieminēto vairāku intelektu integritāti mēs spējam sasniegt augstāku apziņas stāvokli.

Kā notiek attīstība? Cilvēkiem ar attīstītu garīgo intelektu piemīt interese, motivācija un iedvesma meklēt atbildes uz jautājumiem par dzīves nozīmi un virsmērķi (stratēģisko mērķi), kas arī nosaka viņu attīstības ievirzi. Viņi nemitīgi sev jautā:

  • "Vai es virzos uz turieni, kur es gribu?",
  • "Kādas ir manas prioritātes dzīvē?",
  • "Vai spēšu šajā virzienā realizēt savu potenciālu?",
  • "Vai mans darbs dod tādu piepildījumu, kuru es gribu?",
  • "Kāds ir manas eksistences mērķis?" utt.

Nemitīgi uzdodot sev šos jautājumus, viņi apgūst pašievirzi un noturību pret modes tendencēm, citu viedokļiem, sabiedrības diktātu (piemēram, spiedienam izvēlēties profesiju, kurā var vairāk nopelnīt), spriedzes situāciju utt. Šie cilvēki pirmkārt pievērsīsies tām lietām, kuras viņus interesē (nevis tam, kas ir modē) un, būdami radoši, spēs ievirzīt dzīvi tā, lai svarīgākie faktori – darbs, hobiji un personiskā attīstība – cits citu papildina. Būdami stresa noturīgi, pašpārliecināti un ar labu intuīciju, bieži viņi tiek uztverti un novērtēti apkārtējos kā autoritātes un neformālie līderi. Atrodoties vadošajos amatos, šādi cilvēki var kļūt par viediem, intuitīviem un iedvesmojošiem līderiem, kas arī tika apstiprināts vairākos pētījumos (tiks minēti zemāk).

Cilvēki ar augstāku garīgo intelektu ir:

  • elastīgāki un radošāki,
  • ar augstāku apzināšanās līmeni,
  • altruistiskāki un labprātāk iesaistās starpkultūru komunikācijā.
  • Zinātniekiem ir augstāks izpētes sniegums.
  • Visbeidzot, viņiem ir augstāka dzīves kvalitāte.

Uzņēmumu kontekstā viņi:

  • veicina izpalīdzību uzņēmumā,
  • ir bezbailīgāki, vairāk atbalsta, uzlabo produktivitāti, samazina darba kavējumus un retāk pamet uzņēmumu,
  • ir apmierinātāki ar darbu.

Vērojama arī saistība ar transformatīvo līderību un ar darba vides kvalitāti. Līderi ar augstāku garīgo intelektu uzlabo organizācijas kultūru, integrējot tajā garīgās vērtības. Līderu garīgais intelekts palīdz vadīt, veidot un mainīt apkārtējo vidi, nevis tikai reaģēt uz nenovēršamām izmaiņām un aktuālajām problēmām.

Kā noteikt, vai tavs garīgais intelekts aug?

Tavs garīgais intelekts attīstās, ja jūti, ka:

  • arvien vairāk attīstās tava spēja uz sevi un apkārtējo pasauli skatīties it kā no malas;
  • dzīves līkstas un kritumi tevi uztrauc arvien mazāk, nevis izsauc kaitīgo stresu;
  • aizvien mazāka ir vēlme kādu nosodīt (pat par kādu pāridarījumu), kļūst vieglāk piedot citiem un sev;
  • kad tavā klātbūtnē kāds aprunā citu, tu redzi aiz teiktā šā cilvēka motīvus un nolūkus;
  • bailes un uztraukums krītas, arvien mazsvarīgāk ir visu kontrolēt, biežāk parādās miers un prieks;
  • traucējošas emocijas (aizvainojumi, agresija, greizsirdība utt.) tiek uztveras kā iespēja attīstīties.

Veidojot šo rakstu, es centos īsi apkopot un pārstrādāt pieejamo informāciju un pētījumus par garīgo intelektu, izņemot ārā strīdīgus punktus, kam nepiekrītu un kam nav pietiekama skaidrojuma. Piemēram, neiekļāvu terminu "Augstākā vara" (Higher Power), ko izmanto vadoša pētniece.

Ja ir vēlme dziļāk iepazīties ar garīgā intelekta tēmu, iesaku šīs grāmatas:

  • Danah Zohar (2012). Spiritual Intelligence: The Ultimate Intelligence. Bloomsbury Publishing.
  • Wigglesworth Cindy (2014). SQ21: The Twenty-One Skills of Spiritual Intelligence. SelectBooks, Incorporated.

1 Reliģiozitāte – sekošana noteiktas reliģijas uzskatiem, rituāliem, pieņemot un ticot visam, kas šajā reliģijā tiek sludināts.

2 Garīgā intelekta pieejā Ego izpratne ir savādāka kā psiholoģijā ir pieņemts. Ego ir svarīgs dzīves sākumā, nošķiroties no pasaules, bērns ir savtīgs un rūpējas par savu interešu aizsardzību (mācas teikt "nē", panākt savu ar raudāšanu). Daudzi arī izaugot turpina piekopt šādu nostāju, kad tiek ignorētas citu intereses un gūti labumi uz citu rēķina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!