Foto: Shutterstock
Varētu jau nez kuro reizi atkārtot, ka 31. oktobra svinēšanu par spokošanos un mošķu glorifikāciju padarījis mārketings, bet netērēšu vārdus – atgādināšu vien to, ka senie svētki Samhains ir dzimtas enerģijas stiprināšanai, nevis līķu tēlošanai veltīti. Jā, bet maģiskās slotas taisīšana šiem svētkiem piederas gan, tas tiesa! Par to tad arī parunāsim.

Īstas raganas slotas taisa divreiz gadā – vienu Beltainā (30. aprīlī), otru – Samhainā (31. oktobrī), un šai rudens slotai piemērotākais izejmateriāls skaitās apse. Pati darināšanas tehnika nav sarežģīta: cieši sasien 13 zaru buntītes un piestiprina tās pie kāta. Cieši tāpēc, ka zari izkaltīs un sarausies! Kad slota pagatavota, tai jāizstāsta, ka nu tas ir maģisks instruments, nevis parasta žagaru bunte, un simboliskā rituālā jāiznēsā pa māju – lai visi kakti zina un saprot, no kā būs bijāties.

Kas gan slotu dara maģisku? Tā simbolizē vīrišķā un sievišķā elementa apvienojumu (tātad tai ir darīšana ar auglību), savas telpas lološanu, visa liekā aizslaucīšanu un ceļa attīrīšanu vēlamajam. Neba jau tikai senajā Vakareiropā slotām piedēvēja maģisku dabu – dažviet pasaulē ir arī slotu dievības! Piemēram, ķīniešu slotu dieviete Sao Ch'ing Niang dzīvo uz Slotu zvaigznes un atbild par labiem laikapstākļiem. Arī mūsu kontinenta daļā sastopami rituāli, kur laika maiņa tiek panākta tieši ar slotas līdzdalību. Savukārt actekiem bija dieviete-ragana Tlklacolteotla, kuru attēloja, lidojam uz slotas. Izklausās pazīstami? Baltu rakstos sastopama zīme Laimas slotiņa – arī spēcīga zīme, kas attīra ceļu labam notikumu izvērsumam.

Savukārt ar parasto (varbūt tikai šķietami parasto?) slotu saistās daudzi ticējumi.

Ar jaunu slotu pirmoreiz istabu slaukot, jāslauka no durvīm uz vidu, lai veiksmi neizdzenā. Pāri slieksnim slaucīt vispār nedrīkstot. Toties šajā slaucīšanas reizē var iedomāties vēlēšanos! Varbūt tā ir labāka atrakcija 31. oktobrim, nekā censties pēc iespējas ticamāk uzzīmēt sev pārgrieztu rīkli?

Lai mājās valdītu svētība, vakarā slaucīt nevajag, bet slota pieslienama ar zariem uz augšu. Šādi novietota, tā kalpo arī kā aizsardzības priekšmets.

Ja kāds taisās doties uz ilgāku laiciņu ārā no mājas, tad jāpagaida, līdz šis aiziet, un tikai tad pie slaucīšanas jāķeras.

Arī pavirši šo darbarīku lietot nedrīkstot, ja vien nav īpaša vēlme dabūt spalvainu (citviet minēts – netīrīgu) vīru. Ja reiz slaucīšana sākta – nedrīkst to pamest pusratā, tad brūtgāns varot pamest neapprecētu. Vai vēl trakāk – vīrs tik ilgi kaustīšot, cik pauze ilgusi!
Ciemiņiem savu slotu nedod un māju slaucīt neļauj – katram sava māja, laime un slaucīšana!

Lai nu kā – slaucīt vajag, un labāk tā paagrāk, lai Laima istabā var ienākt. Un labāk nomodā, nekā pa sapņiem, jo slaucīšana sapnī nozīmējot, ka drīz vien šīs mājas būs jāpamet.

Ja gribi iepazīt un izpaust savas dabas raganīgo daļu, slota ir lielisks priekšmets, ar ko padarboties! Ne jau smailgala platmale padara par raganu, bet spēja saredzēt arī vienkāršās lietās kaut ko vairāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!