Bieži vien par sociālajiem tīkliem saka – tajos ir liels spēks. Lai gan visbiežāk tas tiek pieminēts, uzsverot piesardzību ar kādu vēlams lietot tīmekli, ir arī gadījumi, kad šis spēks tiek piesaukts ar pozitīvām emocijām. Un šādu gadījumu pavisam noteikti piedzīvojis mūsu kaimiņu valsts, Igaunijas, iedzīvotājs Martins Murusalu, kas ar sociālā tīkla ''Facebook'' palīdzību atradis lietoto preču veikalā iegādātas fotokameras filmiņas attēlos redzamos cilvēkus.
2019. gada Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, Martins savā ''Facebook'' kontā dalījās ar ierakstu, kurā raksta – pirms dažiem gadiem labdarības veikalā ''Otrā Elpa'' iegādājies fotoaparātu ''Smena 8M'', kurā atradis vēl neattīstītu filmiņu. Martinam, necerot, ka filmiņu būs iespējams attīstīt, tas tomēr izdevies – viņš tās pievienojis savam ierakstam, atzīmējis sev vienīgo zināmo latvieti un aicinājis citus dalīties ar šo ierakstu, lai atrastu fotogrāfijās redzamos cilvēkus. Un šeit atklājies lielais sociālo tīklu spēks – jau pēc dienas Martins papildinājis savu ierakstu, sakot, ka kāds sevi fotogrāfijās atpazinis.
Lai noskaidrotu vairāk par fotogrāfijās redzamajiem jauniešiem un to, kā liktenīgais fotoaparāts nonācis pie Martina, sazinājāmies ar viņu pašu.
Kāds ir kameras stāsts – kāpēc to iegādājies? Vai tā bija vienīgais variants? Kāpēc par iegādes vietu izvēlējies tieši ''Otro Elpu''?
Esmu arhitekts. Man hobijs ir ielu fotogrāfija un fotokameru kolekcionēšana. Man patīk doties uz lietoto preču vai labdarības veikaliem, jo tajos teju vienmēr ir iegādājama kāda fotokamera, kuru pievienot manai kolekcijai. Pie mums Igaunijā ir labdarības veikalu ķēde ''Draugs draugam'' (''Sôbralt Sôbrale''), kuru esmu iemīlējis un kura man ļoti atgādina ''Otrā Elpa''. Tāpēc es un mana draudzene vienmēr, kad esam Rīgā, dodamies arī uz ''Otro Elpu''.
2016. gada decembra sākumā ar draudzeni no Tartu devāmies uz Rīgu un veicām savu regulāro apmeklējumu labdarības veikalā ''Otrā Elpa''. Tolaik es no fotogrāfijas biju paņēmis pauzi un palēnām pie tās atgriezos. Manā kolekcijā jau bija salūzis fotoaparāts ''Smena 8M'', bet, kad ''Otrajā Elpā'' ieraudzīju tādu pat kameru labā stāvoklī, nolēmu to iegādāties. Ja pareizi atceros, todien tā bija vienīgā kamera, kas izlikta pārdošanā.
Es zināju, ka daudzi, kas savas vecās fotokameras nogādā labdarības veikalos, aizmirst tajās esošās foto filmiņas. Lielākā daļa no tām tiek sabojātas, jo cilvēkiem patīk turpat veikalā atvērt filmiņas atveri, dažkārt nejaušības pēc, tādējādi pakļaujot to gaismai un sabojājot. Tā kā es to zināju – mājās kameru atvēru tumsā un attinu filmiņu, kuru kamerā atradu.
Tolaik, tūliņ pēc fotokameras iegādes, es filmiņu neattīstīju, jo tikai pats nesen biju atsācis fotografēt. Pirmo reizi fotogrāfijas attīstīju 2019. gada novembrī, kad biju iegādājies visu, kas nepieciešams, lai attīstītu un ieskenētu 35mm filmiņu. Es attīstīju četras savas foto filmiņas un atcerējos, ka man joprojām ir neattīstīta tā, kuru iegādājos kopā ar kameru ''Otrajā Elpā''. Izlēmu pamēģināt to attīstīt, un dažas no fotogrāfijām atklājās.
Pēc to ieskenēšanas nodomāju – kāpēc gan nepamēģināt atrast fotogrāfijās redzamos cilvēkus. Un neilgi pēc ''Facebook'' ieraksta izveidošanas 750 cilvēki ar to bija dalījušies, un kāds no tiem fotogrāfijās atpazina sevi. Šobrīd fotogrāfiju negatīvus esmu nosūtījis to patiesajiem īpašniekiem, bet pašu kameru nu izmanto mana jaunākā māsa.
Kāpēc tev bija svarīgi atrast fotogrāfijās redzamos cilvēkus? Kā viņu atrašana lika tev justies, un kā jutās fotogrāfijās redzamie?
Godīgi sakot, mani vienkārši māca ziņkāre – kas notiktu, ja es ar fotogrāfijām dalītos. Un, ja man izdotos atrast tajās redzamos cilvēkus, tā vienkārši būtu pievienotā vērtība. Tā savā ziņā bija tikai tāda traka ideja, kas izvērtās par patīkamu pārsteigumu.
Es jutos lieliski, kā arī uzzināju nedaudz vairāk par fotogrāfijām. Tāpat man bija iespēja svešiniekam sagādāt lielisku Ziemassvētku dāvanu. Savukārt fotogrāfijās redzamie cilvēki bija gan pārsteigti, gan priecīgi – saprotu, ka tas viņiem bija ļoti patīkams pārsteigums.
Martins ''Viņa'' lūgumā sazinājās arī ar fotogrāfijās redzamajiem, taču viņi vēlējās palikt anonīmi. Tomēr Martins atklāj, ko par fotogrāfijām noskaidrojis.
Kad fotogrāfijas uzņemtas? (Savā ''Facebook'' ierakstā Martins minēja, ka fotogrāfijas varētu būt uzņemtas 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā)
1992. vai 1993. gada maijā Daugavas tuvumā.
Vai tas bija kāds īpašs notikums?
Tā bija parasta diena kopā ar draugiem, pēc skolas izbaudot silto laiku upes tuvumā.
Fotogrāfijās redzams arī pāris – vai viņi vēl ir attiecībās?
Es saprotu, ka nē – visticamāk, tas bija tikai skolas laika romāns, kāds jaunībā bijis teju mums katram.
Fotogrāfijas no foto filmiņas aplūko šeit:
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
