2019./2020. mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs nebija reģistrēti 1017 obligātā izglītības vecuma (5–18 gadi) bērni, un šis nereģistrēto bērnu skaits jau otru gadu samazinās, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) publiskais pārskats par pagājušā gada darba rezultātiem.
Tāpat samazinās to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav izdevies noskaidrot informāciju. Līdz 2019. gada 31. decembrim Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) bija ievadīta informācija par 1017 Latvijā deklarētiem 5–18 gadus veciem bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav reģistrēti Latvijas izglītības iestādēs, savukārt vēl 15 477 Latvijā deklarēti bērni atrodas ārvalstīs (tostarp 34 – adoptēti uz ārzemēm, 1738 – citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, 13703 – dzīvo un mācās ārpus Latvijas).
2019. gadā kvalitātes dienests, ņemot vērā iepriekšējo gadu datus un to analīzi, precizēja VIIS ievadāmo informāciju par bērnu statusu, kā arī strādāja pie tā, lai nodrošinātu informācijas aktualitāti un objektivitāti. Mainīta datu apstrādes un analīzes metodika, lielāku uzmanību pievēršot tiem bērniem, kuri atrodas Latvijā (izglītības iestāde vai pašvaldība nav sniegusi informāciju, ka bērns izbraucis no valsts), bet dažādu iemeslu dēļ nav reģistrēti izglītības iestādēs, kā arī bērniem, par kuriem pašvaldībai nav informācijas.
Apkopojot un analizējot pašvaldību ievadītos datus VIIS, kvalitātes dienests izdarījis secinājumus par vairākām tendencēm: ir bērni, kuri dzīvo Latvijā, bet mācās citu valstu iestādēs klātienē vai attālināti; pašvaldību dienesti nevar pārliecināties par iemeslu, kādēļ bērns nav reģistrēts izglītības iestādē, jo nesakrīt ģimeņu deklarētās un faktiskās dzīvesvieta, ģimenes maina dzīvesvietu, pārceļas uz citu novadu vai valsti, neinformējot par to apkārtējos un kaimiņus; vecāki izvēlas pirmsskolas vecuma bērnus sagatavot pamatizglītības uzsākšanai ģimenē un nesadarbojas ar pašvaldību / izglītības iestādi.
Tāpat kā katru gadu, arī 2019./2020. mācību gadā ir 23 bērni, kuri iepriekšējo piederību izglītības iestādei pārtraukuši slimības dēļ vai pašvaldība atzīmējusi, ka bērns nav reģistrēts izglītības iestādē, jo ilgstoši slimo, savukārt 16 gadījumos atzīmēts, ka bērns ir invalīds.
Lai gan pēdējos gados ir samazinājies, joprojām liels ir to obligātā izglītības vecuma bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas. Kopumā pašvaldības nav veikušas darbības informācijas noskaidrošanai, vispār nav ievadījušas informāciju vai atzīmējušas, ka "pašvaldībai nav informācijas" par 371 bērnu. Arī tad, ja izglītības iestādes vai pašvaldības atzīmējušas tādus statusus kā "izglītības iestādes maiņa", "dzīvesvietas maiņa", kā arī "atskaitīts par izglītības iestādes neapmeklēšanu" vai "izglītības iestādes likvidācija", tas ne vienmēr nozīmē, ka ir noskaidrota informācija par bērna atrašanās vietu, un iemesls, kādēļ bērns neturpina mācības. Līdz ar to jāsecina, ka bērnu skaits, par kuriem nav noskaidrota precīza informācija, ir daudz lielāks.
Kvalitātes dienests nosūtījis ziņojumu Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un citām iesaistītajām institūcijām, vēršot uzmanību, ka visiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir jābūt reģistrētiem izglītības iestādēs un jāiegūst pamatizglītība, tādēļ neviens no statusiem, kas minēti kā iemesli tam, ka bērns neapmeklē skolu vai bērnudārzu, nav uzskatāms par tiesisko pamatu bērna nereģistrēšanai izglītības iestādē, norāda IKVD.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
