Foto: DELFI
Darba lapas ar uzdevumiem, ko aizpildīja bērndārznieki, jau ir pagātne. Nav vairs tās pieejas, kad audzinātāja izstāstīja un uz tāfeles uzzīmēja, kā, piemēram, saskaitīt ābolus, un tad bērns savā nodabā darbojās un lapu pildīja. Tagad tā dēvētajā kompetenču pieejā, ko ieviesa pirmsskolās 2019. gadā, skolotāja atnes maisu ar āboliem un katrs tos skaita. "Tu nevari viņam tikai dot darba lapas, tev ar viņu arī jādarbojas, lai praktiski var redzēt, nevis tikai teorētiski," saka pirmsskolas skolotāja Laura (aptuveni 25 gadi). Tomēr viņa pati šo profesiju apguva drīzāk "kā pagātnē", proti, studijas bija pārsvarā teorētiskas, praktiskās iemaņas viņa lielākoties guva darbā.

Ar kādām grūtībām darbā saskaras jaunie bērnudārzu pedagogi, cik labi viņi ir sagatavoti, proti, vai mācības skolā sniedz visas nepieciešamās zināšanas un prasmes skolotājam, lai bērnu apmācītu “pilnīgi no nulles”? Ja skolu mācību programmā ir robi, vai tos “salāpa” mācību prakse un mentori darba vidē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklēja portāls “Delfi”.

Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit.

Pirmajā kursā Melānija strādāja par skolotājas palīdzi. Otrajā par skolotāju jau citā pirmsskolā – līdz ar kļūšanu par pedagoģi mācības universitātē vairs nebija galvenās.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!