Izdzīvotāji: Zane. Ātrie kredīti bērnu terapijai, nesalaboti zobi, bet oficiāli pārāk bagāta

Iedzert grenadīna tēju kafejnīcā Zane ikdienā atļauties nevar. Arī svētkos ne. Ciemiņus pie sevis viņa neaicina, jo divistabu dzīvoklis Imantā, kurā dzīvo seši cilvēki, gluži vienkārši nav piemērots viesībām. Abiem Zanes bērniem ir autiskā spektra traucējumi (AST). Ģimenes ikmēneša ienākumi ir invaliditātes pabalsti, asistentu atlīdzības un viena minimālā alga. Ģimene nevar atļauties pat pārlīmēt tapetes, kuras regulāri noplēš jaunākais dēls.

Zane visu savu laiku velta bērniem. "Es nevaru strādāt vispār, jo jāpieskata bērni! Vienīgā reize, kad tieku no mājām laukā, ir sestdienas. Tad eju tirgot vīra darinātās rotas Kalnciema kvartāla tirdziņā. Dažreiz izdodas ietirgot 100 eiro – ar to pietiek nedēļai pārtikai vai degvielai," stāsta Zane.

Saplēsta sūri grūti nopelnītā nauda

Zane un Andis Grīnvaldi audzina divus dēlus, dzīvojot divistabu dzīvoklī kopā ar viņas mammu un vecmammu. Abi dēli kopš agras bērnības cieš no AST – vecākajam dēlam Raivo (16) ir vidēji smaga garīgā atpalicība, savukārt jaunākajam dēlam Rihardam (10) smaga. Zane neslēpj, ka sociālajos medijos ir saņēmusi daudz skarbu komentāru: "Ko ta' dzemdēji otru?!" Bet kura māte gan domā, ka viņai piedzims slims bērns? Zane cerēja, ka jaunākais dēls kļūs par sargu vecākajam. Beigās Zane ar vīru ir kļuvuši par cīnītājiem, kuri katru dienu dara visu iespējamo, lai izdzīvotu.

Pati atzīst, ka smagākais bija pats sākums. Saprotams, lielākajai daļai cilvēku kopdzīves uzsākšana asociējas ar ko gaišu un brīnišķīgu. Savukārt Zanei un Andim nebija iespējas ilgi baudīt bezrūpīgu romantiku. Pasaulē nākot pirmdzimtajam, viss strauji mainījās. Turklāt kā ļaunā romānā – ne uz to labāko pusi.

"Mēs ilgi nevarējām saņemties noformēt invaliditāti vecākajam dēlam, jo bija grūti pieņemt realitāti. Tajā laikā es biju kā narkomāns, kuram bez mitas vajadzēja naudu. Visu laiku ņēmu ātros kredītus, lai apmaksātu terapijas kursus, nodarbības, logopēdus, Montesori. Bija draugi, kas palīdzēja. Visu laiku domājām, ka paši tiksim galā," atmiņās dalās Zane.