Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) veiktās aptaujas par sabiedrības attieksmes maiņu pret vardarbību ģimenē rezultāti liecina, ka respondentu attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga, tomēr joprojām diezgan iecietīga – nosacīti vieglākas fiziskas sodīšanas metodes (pļauka, raušana aiz matiem, uzsišana pa dibenu utt.) par pieļaujamām uzskata 55 procenti aptaujas dalībnieku, bet pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu pieļauj 23 procenti respondentu.
Tajā pašā laikā pēršanu ar siksnu par vardarbību atzīst 83 procenti respondentu, bet pļauku, raušanu aiz matiem utt. – 59 procenti aptaujas dalībnieku. "Aizliegumi un ierobežojumi" ir respondentu bērnībā visbiežāk izmantotā aptaujā pētīto audzināšanas metožu grupa. No audzināšanas metodēm ar mutisku iespaidošanu respondenti bērnībā visbiežāk saskārušies ar vecāku vai citu mājsaimniecībā dzīvojošo pieaugušo "kliegšanu". No audzināšanas metodēm ar fizisku sodu respondenti bērnībā visbiežāk saskārušies ar ""uzšaušanu pa dibenu" ar plaukstu, iepļaukāšanu, paraušanu aiz matiem un/ vai auss".
Aptauja notika tiešsaistē, tajā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas laikā tika noskaidrota respondentu bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze un viņu attieksme pret to, attieksme pret vardarbību pret bērniem kopumā, pašu ikdienas prakse bērnu audzināšanā un izmantotās audzināšanas metodes. Tāpat arī iedzīvotāji bija aicināti pastāstīt par savu rīcību, saskaroties ar vardarbību ģimenē, kā arī dalīties savos priekšstatos par valsts iestādēm un organizācijām, kas veido atbalsta sistēmu no vardarbības ģimenē cietušiem bērniem.
Aptaujā noskaidrots, ka aizliegumi un ierobežojumi ir visbiežāk izmantotā audzināšanas metožu grupa, kas kopumā tiek akceptēta un netiek saistīta ar vardarbību pret bērnu. Šī metode tiek plaši izmantota arī pašlaik, biežāk liedzot bērniem pieeju dažādām izklaides ierīcēm.
Lielākā daļa respondentu norādījusi, ka vispirms lieto pozitīvās disciplinēšanas metodes (74 procenti aptaujāto uzsvēruši, ka konfliktus vispirms cenšas risināt, neizmantojot sodīšanas metodes).
Otra visbiežāk aptaujā minētā audzināšanas metode ir mutiska iespaidošana (draudēšana ar sodu, to neīstenojot, kliegšana). Tomēr šī metode vienlaikus respondentu vidū tiek visai cieši saistīta arī ar nepareizu audzināšanas praksi, tostarp minot pašu bērnībā piedzīvotas lamāšanas un vārdiskas pazemošanas negatīvo ietekmi. 84 procenti respondentu lamāšanu un vārdisku pazemošanu uzskata par vardarbību pret bērnu, informē VBTAI Administratīvās nodaļas vadošais eksperts (struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanā) Taivo Trams.
Aptaujas rezultāti liecina, ka bērnības pieredze tieši ietekmē respondentu uzskatus par pieņemamām audzināšanas metodēm šodien. Proti, bērnībā fizisku sodīšanu piedzīvojušie aptaujas dalībnieki biežāk pieļauj šādu metožu pielietošanu savu bērnu audzināšanā. Kopumā 41 procents aptaujāto izmantojuši bērnu fiziskas sodīšanas metodes (pļaukas, raušana aiz matiem vai auss, sitiens pa dibenu utt.), gan norādot, ka tas notiek brīžos, kad paši zaudējuši paškontroli, jūtas noguruši un stresaini.
Aptauju veica VBTAI Konsultatīvā nodaļa Eiropas Savienības fonda projekta "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas gaitā sadarbībā ar pētījumu kompāniju SIA "Norstat Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
