Daudzas atbildīgas mammas jau zina, ka apbalvošana un bērna uzpirkšana par labu uzvedību ir slikts līdzeklis, ko izmanto tikai jau pavisam noraizējušies vecāki. Tomēr visi vecāki laiku pa laikam to dara.
Grāmatas "Mierīgs vecāks, laimīgi bērni" autore, klīniskā psiholoģe Laura Markhema norāda vismaz uz četriem, zinātnieku apstiprinātiem iemesliem, kāpēc bērnus nevajadzētu uzpirkt –vienlaikus strīdoties ar dažiem no tiem. Kāpēc bērnus nevajag apbalvot par to, kas viņiem tāpat jādara, par to Markhemas skatījums, bet plašāk ar psiholoģes redzējumu bērnu audzināšanā var iepazīties viņas veidotajā blogā "Ahaparenting" vai feisbuka profilā.
Bērniem nav jāpiešķir medaļas par to, kas viņiem tāpat ir vai nav jādara
Laura šo iemeslu neuzskata par visai pārliecinošu. Katram no mums dažreiz nepieciešams stimuls, lai rīkotos pareizi un atteiktos no tā, ko mēs vēlamies. Vienkārši tāpēc, ka tavam bērnam bez iebildumiem jāpaklausa uzreiz, kā tu pirmo reizi pateici, ka laiks doties uz bērnu rotaļu laukumu, nenozīmē, ka viņš to darīs. Mums daudz ko tādu vajadzētu darīt, ko, visticamāk, mēs arī izdarīsim, ja redzēsim tajā sev kādu izdevīgumu. Mazam bērnam tas varētu būt apsolījums palasīt priekšā grāmatiņu.
Secinājums: situācijā meklēt kopīgu izdevīgumu, kas būs ērts visiem – tā nav uzpirkšana. Galvenais – piedāvāt "balvu" iepriekš. Nepiedāvā to, kad bērns jau ir sācis slikti uzvesties un neklausa – tad gan viņš sāks uzvesties slikti tikai ar mērķi dabūt apbalvojumu, brīdina Laura.
Kad bērni paaugsies, viņi nesaņems apbalvojumus par to, kas viņiem jādara
Kad bērni būs izauguši, viņi par darbu saņems atalgojumu. Ja viņi pareizi ēdīs un nodarbosies ar sportu, bērni būs veseli. Proti, šis iemesls, pēc psiholoģes Markhemas domām, nav īsti precīzs. Lai gan pasaule patiešām mūs neapbalvo par visu, ko mēs darām labu, šim argumentam ir arī viens nopietns trūkums. Gatavojot bērnus nežēlīgajai dzīvei, mēs neliekam viņus gulēt, neapsegtus ar segu. Mēs bērnu audzinām tā, lai viņš izaugtu par cilvēku, kurš spējīgs pasaulē ienest siltumu, gan sev, gan citiem. Mēs mudinām viņu atrast šo segu.
Secinājums: nepārliecinošs iemesls, lai atteiktos no stimulēšanas audzināšanas laikā. Laura vēlreiz atzīmē: stimuls ir jāsniedz iepriekš, nevis jāizvelk gaismā tad, kad bērns slikti uzvedas.
Kad bērnu apbalvo par vēlamo uzvedību, viņš mazāk demonstrē šādu uzvedību
Bet, lūk, šis ir arguments! Pētījumi apliecina, ka bērna apbalvošana par labu uzvedību dod viņam signālu par to, ka jāuzvedas slikti, jo par bērnam nepatīkamu lietu ir "jāapbalvo". Diemžēl tā ir patiesība ne tikai materiālas apbalvošanas gadījumā, bet pat sakot uzslavas. Fakti vēsta par to, ja mamma slavē bērnu par to, ka viņš ar kaut ko padalījies ar citiem bērniem, viņam būs nosliece mazāk dalīties, ja uz viņu neskatīsies pieaugušais.
Bērni uzskata, ka viņus apbalvo par to, kas viņiem šķiet nepatīkams, un nespēj apzināties patiesos plusus – dalīties ar draugiem ir jauki, lasīt ir interesanti, dārzeņi ir garšīgi, skaidro psiholoģe.
Secinājums: izmantot uzpirkšanu, lai bērni uzvestos tev vēlamā veidā, ir taktika, kas noved pie tā, ka bērni fokusējas uz apbalvojumu, un tā nepalīdz viņiem vēlēties pašiem uzvesties tā, kā it kā vajadzētu. Tomēr ir vēl cits variants. Var norādīt uz labas uzvedības plusiem un stimulēt bērnu: "Harijs bija ļoti priecīgs, ka tu padalījies ar savu kravas auto!".
Kad bērns pierod pastāvīgi saņem balvas par vecāku prasību izpildi, viņš pierod pie domas, ka iemesls šo lūgumu izpildei ir tāds, lai saņemtu kaut ko pretī jeb "Kas man par to būs?"
Un šī ir pilnīga taisnība, uzsver Markhema. Pieaugot bērns mācās, ka tad, kad viņam tiek piedāvāta balva, viņš var sākt tirgoties. Kad bērns vaicā: "Bet kas man par to būs?", ņem vērā, ka ar apbalvošanu tu jau esi pāršāvis pār strīpu. Un kā jau iepriekš divas reizes norādīts, apbalvot par atteikšanos slikti uzvesties, tu bērnam tieši otrādi – māci slikti uzvesties ar mērķi turpmāk saņemt apbalvojumu. Kādam varētu šķist dīvains šis apgalvojums, bet tā nu tas ir, šāda bērna uzvedība ir pierādīta dažādos pētījumos.
Secinājums: ikviena mamma vismaz reizi ir izmantojusi kaut kādu ēsmu, lai pārtrauktu bērna kaprīzes vai histēriju, piemēram, lidmašīnā. Tas ir normāli. Vienkārši atceries, ka bērns sevī ir turējis šīs vētrainās jūtas un tev ar tām nāksies saskarties vēlāk. Lai stratēģija saglabātu efektivitāti, izmanto to tikai ekstremālās situācijās. Rinda pie kases veikalā – nav tāds gadījums, jo tas notiek visai regulāri. Labāk vienreiz aiziet, atstājot iepirkumu groziņu turpat, nekā sākt uzpirkt bērnu, lai viņš, gaidot rindā, labi uzvestos.
Kas attiecas uz gadījumiem, kad māte pasniedz mantu par to, ka bērns nokārtojies podiņā…? Tas ir pieļaujams, ja vien nevelkas pārāk ilgu laiku. Bērns mācās ieklausīties sava ķermeņa vajadzībās, jo viņš vēlas vēl vienu vagoniņu piekabināt vilcieniņam – viņš mācās ieradumu, kas saglabāsies arī tad, kad nekādu balviņu nebūs.
Runājot kopumā par stratēģiju – uzpirkt bērnu katru reizi, kad viņš ir ar mieru sadarboties, jāatzīst, ka sadarbība ir sarežģīta lieta, tā nepadodas vienkārši ieradumam, tajā piedalās arī jūtas un tuvība ar bērnu, atzīmē psiholoģe. Ieradums uzpirkt un apbalvot bērnu nekur neliksies, bet bērns ātri sāks tirgoties, tādēļ tā nav izeja.
"Plus – runa ir par "trauksmes zvaniņa" ignorēšanu. Kāpēc bērnam vajadzīga rotaļlieta, lai ar tevi vienotos? Vai gadījumā viņš nejūt tavas tuvības trūkumu?" liek aizdomāties psiholoģe.
Viņa piedāvā paeksperimentēt: atcel uzpirkšanu un balvas un lai vienu nedēļu mājās valda neklausīšanas svētki. Pastāv visai liela varbūtība, ka bērns tā priecāsies par jūsu attiecību uzlabošanos, ka pārstās jau pirms laika pieprasīt balvas par labu uzvedību. Jo patiesība ir tāda, ka balva, ko bērns visvairāk vēlas, ir tava uzmanība un mīlestība, atgādina Laura.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
