Jēkabs 12 gadu vecumā uzrakstījis grāmatu, lai nopelnītu hokeja inventāram

Nopietnā dambretes cīņā Jēkabs, toreiz būdams trīs gadus vecs, tiek sakauts. Asaras birst kā pupas. Māsa pamācoši uzsauc: "Jēkab, jāmācās zaudēt!" "Nē," dusmās kliedz Jēkabs, "ir jāmācās uzvarēt!" Jēkabs tagad ir iemācījies uzvarēt! Tas bija mazs citāts no grāmatas "Jēkaba citāti", kuru šoruden Jēkabs Birznieks piedāvāja iegādāties, lai varētu nopirkt hokeja inventāru.

Septembrī sociālajos tīklos parādījās Jēkaba aicinājums atbalstīt viņu:

Pārsteidzoši, cik daudz cilvēku nospieda "patīk", salika "sirsniņas" un citas emociju zīmes, rakstīja privātas vēstules, komentārus, dalījās ar šo ierakstu. Nepagāja dažas dienas, līdz Jēkabs kopā ar mammu Ievu Jūhansoni teica lielo paldies visiem. Inventārs bija sapirkts, bet daļa ienākumu ziedota labdarības organizācijai "Palīdzēsim.lv".

Aicināju Jēkabu ar mammu uz sarunu, lai iepazītos tuvāk. Tā norisinājās "Zoom" platformā, jo ģimene dzīvo Daugavpilī.

Kad pirmais lielais sapnis piepildās

Jēkabs ir 6. klases skolēns, kurš trešo gadu trenējas Daugavpils Ledus sporta skolā, hokejā. Sapnis par hokeja spēlēšanu Jēkabam bijis jau kopš piecu gadu vecuma, bet toreiz ģimene dzīvoja Rīgā – mamma viena ar trim bērniem. Rocība nebija tik liela, lai Jēkabs varētu atļauties slidināties pa ledus halli ar nūju rokās. Bet – kuram ir sapņi, tas arī tos piepilda!

Mainoties apstākļiem, ģimene kovida laikā izdomāja padzīvot laukos, netālu no Līvāniem, mājiņā, pie kuras pat īsts ceļš nav atrodams. Tā pagāja vasara, un ģimene sāka domāt, ko vēlas dzīvē piepildīt. Jēkaba mammai izveidojās mīlestības kopstāsts ar Henriku no Zviedrijas, kas darbojās tajā pašā profesionālajā laukā.