Gaidāmas stipras salnas – kā pasargāt dārzu?

Kā savulaik "Delfi" skaidrojis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils, pavasara salnas ir bīstamas ogulājiem un augļkokiem, kas sākuši ziedēt, tāpat arī nesen izstādītām kultūrām un it īpaši nenorūdītiem stādiem un kailsakņu stādiem. Visvairāk salnu riskam pakļautās sugas ir ķirbjaugi, tomāti, paprika, baklažāni, visi dēsti un podu kultūras.

Kā dārzu nosargāt no pavasara salnām? "Delfi" apkopojis dārzkopības speciālistu ieteikumus, lai salnas veiksmīgi pārdzīvotu kā augļu dārzs, tā sakņu dārzs.

LLKC speciālists Narvils ieteicis talkā ņemt ūdeni. Ja ūdens ir pieejams, tad augsne jāsalaista, vismaz 10 mm vai 10l/m2, jo ūdens spēj labi saistīt siltumu. Jo siltākas ir dienas, jo vairāk siltuma tiks saistīts, ja izmantosim vairāk ūdeni. Sausumā augi noteikti cietīs vairāk, uzsver dārzkopības eksperts.

Augu apsmidzināšana ar smidzinātājiem īsi pirms salnas sākšanās īpaši ieteicama augļu dārzos. Aplaistīšana ar ūdeni vai apsmidzināšana der salnas laikā, taču tikai uz īsu brīdi – līdz saules lēktam. Cik paspēs tādā veidā augus nolaistīt vai nosmidzināt, tik arī tie būs pasargāti. Saulei apspīdot augus, sāksies šūnu bojājumi, ko rada temperatūras svārstības, skaidro eksperts.

Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Dr.agr. Edgars Rubauskis saistībā ar laistīšanu uzsver: "Vakarā pirms gaidāmā aukstuma, salnām nekādā gadījumā nav aplaistāmi paši augi, jo tas veicinās to ātrāku atdzišanu. Arī mums pašiem slapjas rokas vējā ātrāk nosalst, tāpat arī klāsies augam. Atcerēsimies, ka ūdens ir labs siltuma vadītājs." Laistīšana jāuzsāk, kamēr temperatūra vēl ir +2, +3 pēc Celsija un jāturpina, līdz tā atkal būs virs nulles.

Cita metode ir dūmošana. To visbiežāk praktizē augļu dārzos, taču problēmas rada fakts, ka nekad nevar paredzēt gaisa plūsmas salnu periodā – vēja virziens naktī un no rīta var atšķirties no tā, kāds tas bijis vakarā, līdz ar to ugunskurus var nākties veidot apkārt visam dārzam.

Kā savulaik "Delfi" skaidroja pētnieks Edgars Rubauskis, dūmu daļiņas – putekļi – piesaista mitrumu, kas atdziestot dod kādu siltumu un neļauj dārzu pārņemt aukstajai gaisa masai. Taču tas ir darbs visas nakts garumā – uzmanīt temperatūru, laicīgi kurt uguni un neļaut sagādātajam kurināmajam degt ar atklātu liesmu.

Agrotīklu var pielietot kā atklātā laukā, tā segtās platībās. Segumu var likt vairākās kārtās, bet maziem un vārīgiem augiem, lai atstātu nelielu telpu virs tiem, vēlams tīklu uzlikt uz stutēm, uzsver Narvils. Segumu jau salnas laikā var apsmidzināt ar ūdeni – sasalstot izveidosies ledus garoza, kas pasargās augus pat pie -4 līdz -6 grādiem pēc Celsija lielas salnas. Augu apsegšanai var izmantot arī niedru segas – lai arī tās izmanto dekoratīviem nolūkiem, tās ir labs līdzeklis pret salnām, apsedzot, piemēram, lecektis.

Pētnieks Edgars Rubauskis uz lauka esošās zemenes ieteica apsegt ar divām agrotīkla kārtām. "Siltumnīcās, plēves būdās censties saglabāt, uzturēt siltumu. Arī tur augi piesedzami ar agrotīklu vai jebko citu, kas rada siltumizolācijas efektu. Agrotīkls var radīt kāda grāda starpību, kas var būt pat ļoti izšķiroši. Var sildīt, ja tas ir iespējams. Te gan jāsaka, ka ar vienu sveci droši vien būs par maz. Piesedzamas ir vīnogas, ja tās aug pie māju sienām, siltākajās vietās tās jau sākušas dzīt jaunos dzinumus, kas būs visneizturīgākie. Piesedzot augus, vēlams, lai segums negulētu gluži klāt, virsū augam. Ja segums lietus vai sniega ietekmē kļūs mitrs, vairāk cietīs tās augu daļas, kas būs saskarē ar to," skaidro pētnieks.

Siltumnīcās vari turēt konteinerus ar ūdeni – dienā uzsilušais ūdens atdos siltumu naktī. Mazākās siltumnīcās var izmantot arī pretsalnu sveces vai traukus piepildīt ar karstu ūdeni, palīdzēt var arī uzkarsēti akmeņi.

Augu apsegšanai siltumnīcā var izmantot arī vecu apģērbu, savukārt maziem augiem var uzlikt nogrieztas PET piecu litru pudeles, iesaka Narvils.