Svētki dārzkopjiem – 4. un 5. maijā notiks grandiozā Stādu parāde
Foto: Publicitātes foto

Ik gadu gaidīts pavasara notikums dārzniekiem ir tradicionālā Latvijas Stādu parāde, kas vienkopus pulcē simtiem stādu audzētājus un dārzkopjus no visas Latvijas, un šis gads nebūs izņēmums. Jau 4. un 5. maijā Siguldas Svētku laukumā notiks vērienīga andele, kurā varēs iegādāties dažādus krāšņus un pat eksotiskus augus savam dārzam, kā arī dārza tehniku.

Kā "Tavs Dārzs" pastāstīja pasākuma organizatori, 16. Stādu parādē piedalās stādu audzētāji tikai no Latvijas, popularizējot un izceļot nacionālo stādu audzēšanas nozari un godinot tajā strādājošos. Pasākums notiks divas dienas, un tas katru dienu darbosies no pulksten 9 līdz pulksten 18.

Šogad Stādu parādē pulcēsies ap 150 Latvijas stādu audzētāju no visiem valsts reģioniem, piedāvājot plašāko stādu klāstu. Vērienīgajā pasākumā varēs iegādāties ne tikai vasaras puķes, dažādus augļu kokus un ogulājus, dekoratīvos kokus un krūmus, bet arī daudzgadīgās puķes un citus stādus. Tāpat pasākuma laikā varēs iegādāties gan amatniecības, gan dārza preces un tehniku, nogaršot Latvijā ražotus gardumus jebkurai gaumei, kā arī piedalīties tradicionālajā reto augu izsolē, dažādos konkursos un atrakcijās kopā ar visu ģimeni.

16. Latvijas Stādu parāde piedāvās:

  • Latvijā audzētus stādus;
  • Stādu izsoli;
  • Stādu garderobi;
  • Amatnieku un mājražotāju gadatirgu, dārza preces un tehniku;
  • Stādu audzētāju veidotus ekspozīciju stendus;
  • Kalsnavas arborētums priecēs bērnus un pieaugušos ar dažādām atraktīvām un izglītojošām spēlēm;
  • Apmeklētājiem Siguldā būs iespēja baudīt nobraucienu pa rodeļu trasi, braucienu ar trošu vagoniņu, vizināšanos ar automobiļiem mazajiem apmeklētājiem, panorāmas ratu (maksas pasākumi);
  • Pasākums apmeklētājiem divu dienu garumā bez maksas. Arī stāvvietas būs bez maksas.

Dārzniekiem nozīmīga pasākuma tēma

Stādu parādei šogad izvēlēta arī īpaša tēma – klimata pārmaiņas. Kā atgādina pasākuma rīkotāji, Latvijā ir gan senas dārzkopības tradīcijas, gan labvēlīga vide dažādu kultūru audzēšanai, savukārt pieejamie atšķirīgie augsnes tipi, ūdens un kūdras resursi ir nozīmīgs faktors, kas valstij rada priviliģētu stāvokli, lai attīstītu stādu audzēšanas nozari.

Pasākuma organizatori arī aplēsuši, ka vidēji katrā Latvijas reģionā ir izvietotas ap 50 stādu audzētavas, ieskaitot AS "Latvijas Valsts meži" 9 audzētavas, kas ir vairāk nekā puse no stādu tirgus apgrozījuma. Savukārt audzētavu kopējā platība Latvijā ir aptuveni 800 hektāri, kas, pateicoties meža stādu vērtīgāka ģenētiskā materiāla palielināšanai, nozīmē netiešu emisiju samazinājumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) kontekstā, skaidro organizatori. Viņi gan vienlaikus uzsver – precīzu aprēķinu veikšanai, tajā skaitā par dekoratīvajiem stādiem, nepieciešami pētījumi.

Stādu parādes laikā noritēs akcija, kuras laikā, sadarbībā ar Ezeru un purvu izpētes centra (EPIC) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniekiem, tiks skaitīts, cik CO2 (oglekļa dioksīda) tiek uzņemts, kad tiks iestādīti visi pārdotie stādi, ņemot par pamatu datus no zinātniskajiem pētījumiem.

Organizatori ieskicē arī zinātnisko pētījumu rezultātus, piemēram, priedes (Pinus) stāds, to iestādot augsnē, asimilē (uzņem) 1,16 gramus CO2/gadā, savukārt egle (Picea) – 0,64 gramus CO2/gadā, bet bērzs – 1,58 gramus CO2/gadā. Savukārt ražojošs ābeļdārzs vienā kvadrātmetrā ir spējīgs uzņemt pat 403 gramus CO2/gadā. Pēc Latvijā veiktajiem mērījumiem un metodoloģijas, LVMI "Silava" speciālisti konstatējuši, ka šie skaitļi ir pat iespaidīgāki, proti, bērzs uzņem 3,5 kg CO2/gadā, egle – 3,6 kg CO2/gadā un priede – 2,1 kg CO2/gadā. Turklāt papildu efekts, ko rada vērtīga ģenētiskā materiāla pavairošana kokaudzētavās, atbilst: bērzam 0,46 kg CO2/gadā, eglei 0,47 kg CO2/gadā, bet priedei 0,27 kg CO2/gadā. Savukārt ābeļdārzam piesaiste dzīvajā biomasā atbilst 7,7 kg CO2/gadā uz vienu koku 30 gadu laikā, ja stāda 1000 kociņus uz 1 hektāru.

Audzētāji atzīst, ka klimata pārmaiņas viennozīmīgi nes līdzi izaicinājumus, piemēram, šobrīd vairāk tas manāms kaitēkļu un slimību areāla izmaiņās. Latvijā ienāk bīstami organismi, ar kuriem agrāk nav bijusi saskare, līdz ar to arī pieredzes, kā ar tiem cīnīties, uzsver pasākuma organizatori.

"Mainoties temperatūrai, būtu iespēja audzēt vairāk augu, kas uzsāk veģetāciju agrāk, tomēr pārmaiņas nenoris tik strauji, un ziemas ar krasām temperatūras svārstībām nekur nav pazudušas, līdz ar to daudz jaunu introducētu augu – dzīvotspējīgu, ar pietiekamu ziemcietību – gaidīt nevaram," atzīst Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Viņš norāda, ka klimata pārmaiņas ir izaicinājums nozarei un tās spējai pielāgoties un nepieciešamības gadījumā arī mainīties.

Stādu cenu izmaiņas un jaunākās tendences

Kā "Tavs Dārzs" stāsta pasākuma rīkotāji, pagājušajā gadā, augot pieprasījumam un sausuma iespaidā, tika novērots tūju trūkums, kas arī, visticamāk, ir ietekmējis to cenu pieaugumu. Saistībā ar sausumu izmaksas kāpa arī augļu koku ražotājiem. Savukārt dekoratīvo stādu joma jau ilgstoši ir stabila, tomēr vērojamas nelielas svārstības atsevišķām produktu grupām – potējumiem pēdējos gados izmaksas ir pieaugušas, bet lapaino dzīvžogu augi ir kļuvuši lētāki.

Zemnieku saimniecības "Bērziņi" pārvaldnieks un ziemciešu audzētājs Didzis Bērziņš atzīst, ka cilvēki arvien vairāk meklē ko jaunu, ko neredzētu: "Turīgi cilvēki biežāk dodas uz stādu tirgiem un iepērk stādus paši, pat ja viņiem ir apstādījumu projektētājs un ierīkotājs. Arvien vairāk parādās klienti, kuriem svarīgi iegādāties lielu stādu "šodien", neskatoties uz to, ka tas var būt dārgāks." Viņš atzīst, ka ziema bijusi saudzīga, kam par pamatu ir ne tikai laikapstākļi, bet rūpīga augu ieziemošana rudenī. Stādu parādē ZS "Bērziņi" sagādājuši dažādus interesantus jaunumus, piemēram, sirdslapu sālsķērsu (Crambe cordifolia) – vasarā ziedošu augu ar izcili smaržīgiem ziediem; pienziedu peoniju 'Chocolate Soldier' (Paeonia lavtiflora), kas izceļas ar savu ļoti tumšo ziedu krāsu un citus augus.

  • Šajā rakstā vari aplūkot stādaudzētāju topu – 5 krāšņākos košumkrūmus dārzam.

Savukārt zemnieku saimniecības "Liepas" pārstāvis Eduards Smiļģis, kurš ir augļu koku un ogulāju audzētājs, stāsta, ka šopavasar jūtama lielāka interese par stādiem nekā pērn: "Agrais pavasaris un iepriekšējo gadu pieredze, ka konkrētas šķirnes var arī beigties, liek cilvēkiem rosīties dārzā jau marta beigās. Jūtami augusi vēlme pēc ēdamo pīlādžu formām, savukārt pēdējās siltās ziemas un labi pārziemojušie eksotiskie koki, piemēram, persiki, sola labu ražu." Arī viņš, līdzīgi ziemciešu audzētājiem, norāda, ka, pateicoties siltajai ziemai, pārziemojis teju viss. Runājot par jaunumiem, Eduards stāsta, ka ir pieprasījums pēc ģimenes koku stādiem ar vairākām šķirnēm vienā kokā, tāpat skaistajiem Latvijā audzētajiem persikiem, savukārt uz vasaras pusi ZS "Liepas" piedāvās daudzas ērkšķogu šķirnes.

  • Meklē skaistākās peoniju šķirnes? Šis raksts būs lielisks palīgs, lai savā dārzā lemtu par labu kādai jaunai un krāšņai peonijai. Tur atradīsi stādaudzētāju ieteikumus skaistākajām peoniju šķirnēm.

Zemnieku saimniecības "Pīlādži" saimnieks Jānis Zilvers norāda, ka augļu koku un ogulāju stādu iegādes apjoms samazinājies, to skaidrojot ar iespēju iegādāties svaigas ogas un augļus visu gadu, arī lielo ievārījuma krājumu laiki ir beigušies. Tomēr vēlme noplūkt svaigu augli no savā dārzā augoša koka vai krūma nav zudusi. Arī Zilvers norāda uz silto ziemu, bez īpašām temperatūras svārstībām, taču aktīvāki šogad esot bijuši zaķi un peles, apgraužot kociņus. ZS "Pīlādži" piedāvās plašu ābeļu, zemo un saldo ķiršu izvēli, daudzveidīgu pīlādžu klāstu, tajā skaitā īpaši dekoratīvo šķirni 'Dodong'.

Šajā mājaslapā vari izlasīt plašāku informāciju par Stādu parādi, bet šajā rakstā vari aplūkot vēl citus stādu tirdziņus, kur vērts doties šopavasar.

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārza labiekārtošana Dārzs Stādu parāde
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form