Augi, kurus var paspēt iesēt, rūpes siltumnīcā un sakņu dārzs


Dārza darbu kalendārs: augļu, dārzeņu un ogu dārzs jūlijā
Foto: Shutterstock


Līga Lepse,
Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Solvita Zeipiņa, Dārzkopības institūta pētniece

Jūlijs ir laiks, kad jau sākas arī aktīvs ražas vākšanas laiks. Ja veikta agro dārzeņu sēja, tad jau jūlijā ir vācami agrie sakņaugi: burkāni, bietes.

Jūlija beigās sāk nobriest ziemas ķiploki un sīpoli. Ķiploku īstais ražas laiks ir brīdī, kad augam sāk dzeltēt lapas, iežūst stublāja apakšējā daļa, atveras lodveida ziedkopas seglapa, kļūst redzami "gaisasīpoliņi". Ja novāks pa vēlu, tas pasliktinās ražas kvalitāti, un ķiploki tik labi vairs neglabāsies. Līdzīgi ir arī ar sīpoliem - kad vismaz 1/3 lakstu ir nodzeltējusi, augus izrauj un atstāj dobē, ja sauss un saulains laiks, bet mitrā laikā vāktos novieto nojumē. Augiem ļauj apžūt un nobriest. Kad augi apžuvuši, tiem nogriež saknes un stublāju, atstājot kādus 2 cm no stublāja.

Jūlijā ievāc zirņu ražu. Iespējams, var nākties saskarties ar tumšo zirņu tinēju, kura kāpuri satīklojuši pāksts iekšpusi, piepildījuši to ar ekskrementiem, un zirņos izgrauzuši robus. Tauriņi izlido jūnija beigās/jūlijā. Zirņu ziedēšanas laikā tie sadēj olas uz augu lapām. Pēc pāris nedēļām izšķīlušies kāpuri iegraužas pākstī. Kaitēkļus var ierobežot, ja zirņu ziedēšanas laikā izlaiž trihogrammas (spožlapsenes). Jūlijā var droši vēl atkārtoti veikt zirņu sēju, jo rudens ražai audzētos krietni mazāk, apdraudēs tumšais zirņu tinējs. Šajā laikā vāc arī nenobriedušu cūku pupu pākstis. Pēc ražas novākšanas gan zirņu, gan cūku pupu augus atstāj uz lauka, lai tie paliek sausi – ļaujot izdalīties slāpeklim, ko augi uzkrājuši. Tāpat arī var ievākt sēklas nākamajam gadam.

Jūlijā ir skaisti ziedošas garšaugu dobes. Īstais laiks, kad ievākt tos, jo vairumam augu visaugstākais ēterisko eļļu saturs ir pašā ziedēšanas sākumā. Novāktos augus sasien buntēs un izkarina labi vēdināmā vietā, kur netiek klāt mitrums un tieši saules stari (nojume, šķūnis, veranda).

Siltumnīcās vāc tomātus, gurķus. Jāseko līdzi augu un augļu veselības stāvoklim. Nepieciešama vēdināšana, lai izvairītos no tomātu puvju izplatības. Pēc nepieciešamības veic augu veidošanu, galotņošanu.

Joprojām veic dažādus nepieciešamos kopšanas darbus: ravē, rušina, laista, ierobežo kaitēkļus un slimības.

Jāatceras, ka laistot dārzu uz vienu kvadrātmetru nepieciešami vismaz 10 litru ūdens katrā laistīšanas reizē.

Jūlijā var nākties saskarties ar dažādu kaitēkļu izplatību. Kāpostus lidojošiem kaitēkļiem (cekulkodes, balteņa) var pasargāt uz lokiem nostiprinot insektu tīklus ar acu izmēru ap 0,5 centimetri. Lai pasargātu sīpolu lauku no sīpolu mušas otrās paaudzes izlidojuma, nelielās platībās šo kaitēkli var ierobežot, ja stādījumā izvieto dzeltenos līmes vairogus.

Ja dārzā atbrīvojusies vieta, var iesēt rudens ražai paredzētās redīsu šķirnes, salātus, rukolu, dilles un zirņus ar īsu veģetācijas periodu. Kā arī var pagūt iesēt mēneša sākumā kāļus un ziemas rutkus. Rutkus un kāļus sēj mitrā augsnē 2,5–3,5 centimetru dziļumā, starp rindām atstājot apmēram 20 centimetru atstarpes. Tāpat šajā laikā var iestādīt vēlajai ražai piemērotas ziedkāpostu šķirnes, kolrābjus un brokoļus. Ja vēlas iegūt pakāpenisku ziedkāpostu ražu, tad jāizvēlas šķirne, nevis hibrīds (F1 norāde pie šķirnes nosaukuma). Vēl var pagūt sasēt skābenes. Lai tās labi pārziemotu un nākamajā gadā sagaidītu labu ražu.

Ja tomēr, vairs nav plāns kaut ko sēt, stādīt rudens ražai – neatstāj zemi tukšu, bet iesēj zaļmēslojumu. Labi noderēs: auzas, griķi, baltās sinepes, eļļas rutks. Šos sējumus var atstāt uz lauka līdz nākamajam pavasarim un tad iestrādāt zemē – uzlabos augsnes stāvokli un nākamajā gadā augi par to būs pateicīgi.

Tags

Dārza darbu kalendārs Dārzs Ķirši
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form