Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA
Krāšņie lotosi priecē ne tikai to ziedēšanas laikā, bet arī pēc tam, jo tos var izmantot kulinārijā, kur no sakneņiem tiek pagatavoti dažādi gardi ēdieni – sākot no zupām līdz pat saldajiem ēdieniem.

"Zuma Press" fotogrāfi Ķīnas austrumos iemūžinājuši strādnieku čaklo darbu kādā lotosu audzētavā Aņhui provincē. Kā redzams fotoattēlos, strādnieki ir iebriduši ūdenī, lai novāktu lotosu saknes, kas līdzinās lielām kartupeļu krellēm.

Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA
Ārzemju portāli lotosu audzēšanu salīdzina ar rīsu audzēšanu, jo krāšņie augi tiek arī audzēti appludinātos laukos un audzētavās. Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka sakneņi neaug vis uz ūdens vai ūdenī, bet gan dubļainajā augsnē. Tās dažādās audzētavās audzē līdzīgi kā ūdensrozes, proti, grozos vai podos.

Kā vēsta portāls "Shun-gate", piemēram, audzētavās, kas ir netālu no Japānas ezera Kasumigaura, lotosu saknes novāc no jūlija līdz pat martam. Tad tiek nogrieztas lapas un kāti, lai apstādinātu lotosu tālāku augšanu. Lotosu saknēm var atšķirties arī to garša, jo viss ir atkarīgs no novākšanas laika, piemēram, vasarā tie ir sulīgāki un ar kraukšķīgāku tekstūru, bet ziemas periodā to miza ir cietāka, bet pati tekstūra – mīkstāka. Portāls skaidro, ka lotosu saknes parasti atrodas 50 līdz 60 centimetru dziļumā. Lotosu atrašanai tiek izmantota speciāla ūdens šļūtene, kā arī ūdens necaurlaidīgs tērps. Saknes tiek pēc tam rūpīgi noskalotas un nodotas tālākai pārstrādei.

Lotosu saknes, kuras ir bagātīgas ar cieti un vitamīniem, var nobaudīt arī Latvijā, jo tos var iegādāties dažādos specializētajos veikalos.

Foto ieskats lotosu sakņu novākšanā Ķīnā:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!