Krāšņās pavasara skaistules – atraitnītes. Audzētājas padomi to sēšanā un lološanā
Foto: Edgars Meļkis

Atraitnītes ir īstas pavasara spītnieces, kas priecē ar savu krāšņumu pat aukstākā laikā. Kā izlolot skaistās un daudzkrāsainās atraitnītes, padomos ar "Tavs Dārzs" dalās zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote.

"Zutiņu stādaudzētavas siltumnīcās šobrīd ziedus rieš ap 15 000 dažādu šķirņu atraitnīšu, tiesa, no kopējās siltumnīcu platības tās aizņem vien mazu daļu, jo visas četras lielās siltumnīcas šobrīd pildītas gan ar garšaugu, gan vasaras puķu un dārzeņu stādiem," stāsta Beirote. Viņa arī atklāj, ka stādaudzētavas mērķis ir pārbaudīt un testēt tieši neparastākās atraitnīšu šķirnes – vasaras atraitnītes, ēdamās saldo ziedu atraitnītes un krokotās atraitnītes.

Kad sēt atraitnītes?

Taujāta par to, kad sēt atraitnītes, "Zutiņu" saimniece atzīst, ka tas atkarīgs no atraitnīšu šķirnes. "Pārsvarā atraitnītes ir divgadīgs augs. Ja tās sēsiet tagad, nekas prātīgs no tā vis neiznāks. Šobrīd iesētas, tās apjuks, būs šokētas par lielo karstumu jau pēc pāris mēnešiem un neizpratnē, kur palika ziema, ar ko tās rēķinājās," norāda audzētāja. Viņa iesaka atraitnītes sēt jūlijā vai augustā – atklātā laukā vai dēstu kastēs. Savukārt jau rudenī tās jāiepiķē podiņos un jāļauj pārziemot siltumnīcā.

"Tomēr selekcionāri ir radījuši vairākas šķirnes, ko var izmantot kā viengadīgu krāšņumaugu, – tad tās sēj agri – jau janvārī vai februāra sākumā, pēcāk izpiķē podiņos, un pirmos ziedus iegūst aprīļa beigās vai maija sākumā," stāsta Beirote.

Kā stāsta audzētāja, atsevišķas sala izturīgas šķirnes jau rudenī var iesēt vai iepiķēt uzreiz dobē, bet drošības dēļ tās var nedaudz piesegt ar agroplēvi vai skujām, lai neizsalst, un jau pavasarī līdz ar sniega nokušanu dēsti modīsies un augs. "Dažās mājās atraitnītes jau sen gadu no gada sējas pašas. Tiesa gan, dabīgajā vidē tik krāšņus un lielus ziedus vis nesagaidīt kā no speciāli selekcionētām un uzturētām šķirnēm. Jāņem arī vērā, ka vairums atraitnīšu ir hibrīdi, tādēļ nākamajā gadā gan krāsa, gan krāšņās nianses var pazust vai sanākt citādas," brīdina Beirote.

"Zutiņos" arī skaistās atraitnītes rudenī sasēj starp tomātu rindām. "Tās sadīgst, labi sacero un paliek siltumnīcas dobē ziemot. Pavasarī līdz ar pirmo siltumu tās izstādām podos vai dobēs, kur tām paredzēts ziedēt," atklāj saimniece.

Krāšņās pavasara skaistules – atraitnītes. Audzētājas padomi to sēšanā un lološanā
Foto: Publicitātes foto

Kā pārziemināt atraitnītes?

"Kad atraitnītes sadīgušas, tās izpiķē mazajos podiņos un novieto siltumnīcā ziemot," padomos dalās zinošā stādaudzētāja. "Tiklīdz pavasarī temperatūra paaugstināsies virs +3 grādiem pēc Celsija, tās sāks augt, cerot un raisīt ziedpumpurus – pavasaris būs sācies." Kā stāsta Beirote, atraitnītes labi jutīsies arī +5 līdz +10 grādu temperatūrā. "Tādēļ, tiklīdz gaiss iesilis un zeme atkususi, atraitnītes jau var un vajag stādīt laukā. No salnām noteikti nav jābaidās – atraitnītes iztur līdz –5 grādu salu, apsalst, apsnieg un pēcāk atkūst, noskurinās un zied tālāk," mierina saimniece.

Vaicāta par augsnes izvēli atraitnītēm, speciāliste norāda, ka tās attiecībā uz augsni nepavisam nav prasīgas. "Protams, kā jau ikkatram augam, arī šim gribēsies paēst un padzerties, tomēr ar pārlieku lielu mēslošanu aizrauties nav nepieciešams. Spēcīgāk jāmēslo ir vasaras puķes, kas rieš lielus vainagus un cerus," pamāca Beirote. "Atraitnīte savam mazajam augumam barības vielas uzņems arī no zemes, tādēļ pietiks, ja ar mēslojumu to palutināsiet apmēram četras reizes sezonā."

Viņa iesaka ar vieglu mēslojumu reizi nedēļā pabarot tās atraitnītes, kas aug puķu podos vai kastēs, jo tām ir mazāka iespēja dabūt papildu barības vielas.

Atraitnīšu slimības

"Atraitnītes ir ļoti izturīgas pret slimībām, tomēr pavisam neliels procents augu mēdz arī slimot," atzīst stādaudzētāja, kura ieskicē arī trīs izteiktākās slimības, kas var piemeklēt skaistos augus, – atraitnītes var slimot ar "melno kāju", tām var piemesties pelēkā puve un miltrasa.

"Viena no slimībām – "melnā kāja" – var parādīties jau rudens pusē, ja ir ļoti karsts laiks un siltumnīcās liels mitrums. Tādos apstākļos var pūt arī saknes," brīdina Beirote. Viņa arī norāda, ka mitrā laika un nepareiza mēslošanas režīma dēļ atraitnītēm mēdz piemesties arī "pelēkā puve". Tāpat augam var piemesties miltrasa – to var atpazīt pēc atraitnīšu lapām, proti, tās izskatās apsarmojušas vai apvilktas ar baltu plēvīti. "Būtisku ļaunumu tā nenodarīs, tikvien kā atraitnīšu ziedēšanas laiks būs krietni īsāks," skaidro stādaudzētāja.

"Zutiņu" saimnieces padomi atraitnīšu pircējiem:

  • Ar atraitnīšu stādīšanu nevajadzētu vilkt garumā. Ja aprīlī pieturas silts laiks, to vajag darīt. Atraitnītes vienmēr var iestādīt agrāk, bet to ziedēšanas laiku ilgāk izstiept būs pagrūti.
  • Pērkot atraitnīšu stādus, vajadzētu raudzīties, lai tie jau pusi sava mūža nav noziedējuši siltumnīcā. Pieturoties siltam laikam, atraitnītes siltumnīcās ļoti ātri izplaukst, tomēr pieprasījuma no pircēju puses vēl nav. Ja stādaudzētājs nav apdomīgi aprēķinājis pārziemināšanas vai stādīšanas procesus, augi siltumnīcā zied krietni ilgu laiku. Kamēr rodas pieprasījums arī no pircēju puses, atraitnīšu stādi jau ir "pusmūžā" un daudz ātrāk sāks domāt par sēklu gatavināšanu.
  • Ja laiks ilgstoši pieturas silts, siltumnīcās ir ļoti karsti, kas atraitnītēm nepatīk – augi mokās un stīdzē. Ņemiet vērā, ka siltumnīcā nomocījies stāds arī puķu dobē nekāds sacensību pirmrindnieks vairs nebūs.


Neliels foto ieskats, kā atraitnītes un citus augus audzē "Zutiņu" saimniecībā:

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārzs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form