Foto: Privātais arhīvs/DELFI
Pašlaik pilnā sparā norit ziemas ķiploku stādīšana, un tam par godu esam sarūpējuši trīs stāstus par ģimenēm Latvijā, kuri audzē ziemas ķiplokus. Tas ir viņu īpašais garšaugs, no kura top ne tikai gardi ēdieni pašu mājās, bet arī fantastiski produkti citiem.

Atgādinām, ka, runājot par ķiplokiem, atkarībā no audzēšanas laika, izšķir vasaras, ziemas un universālā tipa ķiplokus. Šoreiz saulītē izcelsim tieši ziemas ķiplokus, kurus Latvijā audzē vairākas ģimenes un arī lielie uzņēmumi.

Esam sarūpējuši stāstus no Olaines, Madonas un Balvu novadiem. Šajos novados dzīvo trīs iedvesmojošas un čaklas ģimenes, kuru lielākā aizraušanās ir ziemas ķiploku audzēšana. Rakstos uzzināsi, kā viņi sākuši savu ceļu ķiploku pasaulē, kā tos audzē un arī pārstrādā. Kas tik no ķiplokiem netop! Krāšņi pušķi, sveces, dažādi uzlējumi, pulveri, pesto, marinējumi, saldās mērces, ledenes un ne tikai!

Šie stāsti pierāda – ģimenēs ir liels spēks! Kopā var īstenot sapņus, radīt uzņēmumu un darīt to, par ko sirds gavilē.

Lasi, skaties un iedvesmojies!

Pašiem sava ķiploku pasaule. Ciemos pie Zeiliņu ģimenes Olaines novadā

Foto: DELFI


Antra un Aigars Zeiliņi ir saimnieki savā ķiploku pasaulē vārda vistiešākajā nozīmē – viņi Olaines novadā izlolojuši savu saimniecību "Ķiploku pasaule", kurā ne tikai bioloģiski audzē ziemas ķiplokus, bet arī rada fantastiskus produktus no veselīgajiem ķiplokiem, piemēram, ķiploku ledenes, tēju, dažādas mērces un ne tikai. Viņi rīko degustācijas un labprāt izvadā arī pa saviem ziemas ķiploku laukiem, iepazīstinot arī citus ar savu kaislību. Iepazīstieties – ziemas ķiploku entuziasti no Olaines novada, kuru dzīslās, kā paši smej, rit asinis ar ķiploku piešprici.

Ķiploku stāsts Uzvaras Līduma "Annās" sācies pirms deviņiem gadiem, kad ekonomiskā krīze ģimenē ieviesusi savas korekcijas, kā rezultātā nolemts izveidot savu ģimenes biznesu, audzējot ziemas ķiplokus. "Nolēmu strādāt pati sev, nevis kaut kam citam," atzīst saimniece. Abi ar vīru ir izbijuši biroja darbinieki, kuri 0,5 hektārus lielā zemes platībā ik gadu iestāda ap 500 kilogramiem ziemas ķiploku, bet sezonas beigās novāc 2 tonnas ķiploku. Sākumā ap ķiplokiem rosījusies Antra, Aigars piepalīdzējis, jo viņš toreiz strādājis algotā darbā, bet nu abi ir ievilkti lielajā ķiploku valstībā. "Kad mēs sākām audzēt, Latvijā nebija daudz ķiploku saimniecību, kas veikalos piedāvātu vietējo ķiploku. Tirdziņos varbūt nedaudz bija. Tā es nolēmu, ka audzēšu tieši ķiplokus un tiem došu savu pievienoto vērtību."

Visu sākuši no nulles, nopirkuši aizaugušu lauku, kuru deviņu gadu laikā iekopuši, uzrakuši zemi un uzslējuši siltumnīcu, lai audzētu tomātus, bet paši dzīvojuši sešu kilometru attālumā no Uzvaras Līduma "Annām". Pirmajos gados ķiplokus viņi norakuši ar dakšām, jo tehnikas vēl nav bijis, bet ar laiku iegādājušies arī to. Šeit arī lēnā garā top pašiem sava māja, apkārt tai ir iekārtots daiļdārzs ar dīķi un siltumnīcām, kā arī ir uzslieta "Ķiploku pasaules" darbnīca, kura sākumā bija iecerēta kā traktora novietne. "Tas bija sievas pasūtījums," atzīst Aigars. Savukārt Antra vīru papildina: "Mūs vienkārši sāka apmeklēt arvien vairāk cilvēku, grupas bija lielas, tāpēc arī bija kaut kas jādomā un jāmaina." Tā ķiploku darbnīcā tiek vadītas ekskursijas un piedāvātas degustācijas, kā arī tiek radīta un uzglabāta pati produkcija. Abi ikdienā savā saimniecībā rosās divi vien, bet lielākos darbos talkā aicina draugus, savas meitas un viņu otrās pusītes. "Šeit ir mūsu paradīze. Kā šeit atnāku, tā man neko nevajag, ārpasaule pilnīgi aizmirstas," tā saimniece.

Lasīt vairāk

Pat vampīri nestāsies ceļā. Abramovu ģimenes 'kovidlaika' ķiploku hobijs

Foto: Privātais arhīvs


Ģimenē ir spēks – to pierāda arī Abramovu ģimene no Madonas novada Liezēres pagasta, kas "kovidlaikā" izveidojusi ziemas ķiploku audzēšanas un pārstrādes uzņēmumu "Lancori". Ķiploki ar ģimeni ir ik dienu, jo tie tiek lietoti pārtikā, nemaz nerunājot par to, ka spēcīgā smarža iesūcas drēbēs un automašīnas salonā. Kā paši joko, ķiploku aromāts palīdz atvairīt vampīrus, kā arī ievērot divu metru distanci, jo daudziem nepatīk ķiploku smarža.

Abramovu ģimenes komandas "boss" ir tētis Viktors, kurš, kā pārējie raksturo, prot un dara visu. Tieši Viktors ir tas, kurš katru dienu strādā "Lancori". Viņa pārziņā ir ne tikai ķiploku audzēšanas knifu izstudēšana, bet arī ķiploku kaltēšana un pārstrāde. Pārējie ģimenes locekļi viņam talkā nāk savā brīvajā laikā. Mamma Lāsma ikdienā strādā bērnudārzā, viņa ir ģimenes "radošais boss". Viņai padodas radošas lietas, piemēram, viņas aizraušanās ir skaistu rotu darināšana, turklāt Lāsma ir tā, kas allaž izdomā noformējumu ķiploku stendam tirdziņos. Mamma arī ir tā, kas darbu darīšanā ieslēdz "turbo režīmu" – viņai viss sokas ātri, un tas pavelk pārējos līdzi. Kā raksturo viņas meita Ance, mamma ir arī lieliska pavāre, jo viņa gatavo ļoti gardus ēdienus, kuru piedevās ir... ķiploki. Runājot par Anci, viņa ir "Lancori" mārketinga vadītāja. Ikdienā Ance strādā par lietvedi, bet brīvajā laikā pārvalda ģimenes uzņēmuma aktivitātes sociālajos tīklos, veido tekstus un fotografē ķiplokus. Viņai palīdz arī draugs Ojārs, kura nopelns ir "Lancori" mājaslapas izveide. Savukārt Ances brālis Viktors studē informācijas tehnoloģijas (IT) Rīgas Tehniskajā universitātē un palīdz ne tikai ar IT risinājumiem, bet arī pie ķiploku pārstrādes.

Vēl uzņēmumā strādā grāmatvede Lelde, kā arī palīdzīgu roku sniedz ģimenes radi un draugi.

"Mēs esam zīmols – ģimene ar ķiplokiem. Katru ķiploku mēs ar rokām apmīļojam un apčubinām 10 reizes," uzsver Ance. ""Lancori" ir mūsu ģimenes nopietnais hobijs."

Lasīt vairāk

Dzimtas tradīciju turpinātāji. Ciemos pie Stabļovas ķiploku audzētājiem

Foto: Privātais arhīvs


Balvu novada Šķilbēnu pagasta lauku mājās "Apses" saimnieko Juris un Ilze Supes ar saviem diviem ķipariem. Māja pašlaik gūst jaunu elpu, un vēl liels darbs jāpieliek, lai tajā varētu dzīvot, bet pagaidām tā ir vieta, kur viņi salikuši savu rudens ražu – košos ķirbjus un arī ziemas ķiplokus, kuru audzēšana ir ģimenes sirdsdarbs.

Ķiplokus ģimene audzē, turpinot dzimtas tradīciju, un tie piemājas laukā tiek stādīti jau ceturto gadu. Savulaik ķiplokus audzēja Jura vectēvs, kurš dzīvojis "Apsēs", pēc tam tos audzējis tēva brālis, kas ķiplokus atstāja mantojumā, un ģimenei bija skaidrs – iesāktais ir jāturpina. "Tie bija salikti kastēs. Domājām – nemetīsim taču laukā! Sastādījām. Katru gadu iestādījām arvien vairāk un vairāk ķiploku. Šogad jau mēs iestādījām un novācām pushektāru, šogad stādīsim jau 0,7 hektārus," stāsta Ilze. Ģimenes interese par ķiploku audzēšanu laika gaitā augusi, un tā sapratuši, ka savs hobijs jāpārvērš biznesā. Tika dibināts ģimenes uzņēmums "Stabļovas ķiploks". Stabļova ir apdzīvota vieta Balvu novada Šķilbēnu pagastā, kur atrodas ģimenes lauku mājas "Apses", un tai par godu radies arī nosaukums.

Ikdienā Ilze strādā zemnieku saimniecībā "Riekstiņi" un zemnieku saimniecībā "Amatnieki" par projektu vadītāju, bet viņas vīrs ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šoferis Viļakā. Ķiploku audzēšana ir viņu hobijs – aizraušanās, par kuru mirdz acis. Ģimenes ķiploku pasaulē iesaistās visi – palīgā nāk Ilzes un Jura brāļi, kā arī māsas ar ģimenēm.

"Godīgi sakot, sākumā likās: kur mēs tik daudz ķiploku liksim? Bet laikam jau latvietis ir tas, kas savā virtuvē ķiploku ļoti izmanto," saka Ilze.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!