No griķu spilveniem līdz savai šūšanas darbnīcai: lina tekstilijas Ziemeļmeitu izpildījumā
Foto: Privātais arhīvs

"Ja 4. maijs tiek svinēts mājās, tad kopā ar mājiniekiem īpašā veidā mēģinām pasvītrot to, ka šī diena atšķiras no pārējām brīvdienām – uz galda klājam lina galdautu un vāzēs saliekam pavasara ziedus vai plaukstošos zarus, sveicot viens otru ar to, ka dzīvojam brīvā un neatkarīgā valstī," tā par Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svētku tradīcijām ģimenē pastāsta Anita Vaivare, viena no veikala "Ziemeļmeita" saimniecēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Baltais galdauts ir simbols tam, ka brīva valsts nav nekas par sevi saprotams – lai galdautu uzturētu baltu, tas jākopj. Un kopšana prasa piepūli – viss vērtīgais tiek saņemts, ieguldot savu laiku, sirdi, domas un darbu." Laiks, sirds, domas un darbs – tas ir stāsts arī par veikalu "Ziemeļmeita", kur Anita ar komandu – Terēzi, Līgu, Madaru, Kseniju, Margaritu un Ivetu – izdzīvo savu sapņu īstenošanu, pašu rokām radot skaistas, dabīgas un praktiskas lietas.

Pirms 13 gadiem uzņēmums dzīvoja zem vārda "Muhamors", jo sākotnēji rokdarbi tika piedāvāti kopā ar keramiķes Daces Dravenieces spilgtajiem keramikas darbiem. "Kopā ar Daci tika izmēģinātas dažādākās lietas – kopā atvērta un arī aizvērta kafejnīca "Marcipāns", ar veikala un kafejnīcu produkciju izbraukāti visi iespējamie Latvijas gadatirgi, pilsētu svētki un mūzikas festivāli," nostaļģiski stāsta Anita. Tomēr pēc desmit gadus ilgas sadarbības ceļi šķīrās – Dace sāka strādāt individuāli, savus darbus piedāvājot platformā "Etsy" un Miera ielas darbnīcā. Taču visa beigās vienmēr ir jauns sākums – šoreiz "Ziemeļmeitas" sākums. "Mums bija jādomā savs nosaukums, nedaudz arī mainījām darbības virzienu, liekot akcentu uz lina tekstila šūšanu, pamazām paplašinājām šūšanas darbnīcu, sākām pieņemt individuālos pasūtījumus. Pandēmijas dēļ sākās arī klātienes tirdzniecības ierobežojumu laiks, tāpēc intensīvāk pievērsāmies tirdzniecībai internetā – izveidojām "Instagram" un "Facebook" kontus, kuros rādam savus veikumus un informējam par jaunumiem," par pārmaiņām pastāsta Anita.

Nekaitē dabai, taču kalpo ilgi



Foto: Privātais arhīvs

Tagadējās "Ziemeļmeitas" pirmsākumi meklējami griķu spilvenos. "Ar griķu spilveniem arī sākām – Dacei bija keramikas lietas, man bija griķu spilveni, māsai rotaslietas. Un, ja reiz šujam spilvenus, tad varētu arī spilvendrānas. Tā palēnām virzījāmies tālāk," atceras Anita. Griķu spilvena nosaukums gan ir maldinošs, jo patiesībā spilvena saturā atrodami nevis griķi, bet gan to sēnalas – pārtikas pārstrādes blakusprodukts. Bet kāds labums ir gulēšanai uz griķu sēnalām? "Spilvena pildījums ir dabīgs, tajā notiek ļoti laba gaisa cirkulācija un, vasarās uz tāda spilvena guļot, nesvīst galva. Turklāt spilvens ieņem galvas un kakla formu, palīdzot to balstīt." Anita teic, ka dažkārt fizioterapeiti saviem klientiem griķu spilvenus iesaka arī kā ortopēdiskos spilvenus, tomēr ar vienu noteikumu – pildījums nedrīkst būt ne par daudz, ne par maz. Šī iemesla dēļ visiem spilveniem sānos ir rāvējslēdzēji, lai katrs varētu regulēt sev nepieciešamo pildījuma daudzumu. Jāpiemetina, ka griķu spilveniem ir vēl kāda labā īpašība. Tā kā griķu sēnalas ir dabīgs un pārstrādājams materiāls, pēc pāris gadiem pildījumu var izbērt, piemēram, puķu dobē, un pēc tam, izmazgājot, izgludinot un sapildot spilvena pārvalku ar jaunām griķu sēnalām, to lietot no jauna.

Dabai draudzīgs materiāls, kas godam kalpo arī praktiski – šis nu kļuvis par "Ziemeļmeitas" moto. Taujājot, kā radusies ideja par pārējiem produktiem, Anita teic, ka viss nācis laika gaitā – izsapņojot savas ideālās mājas iekārtojumu. "Savu bērnību esmu pavadījusi laukos. Varētu teikt, ka dzīvojām ar "zero waste" principu. Ēdienu pārpalikumi tika izbaroti dzīvniekiem vai ievietoti komposta kaudzē, dedzināmos atkritumus sadedzinājām krāsnī. Domājot par materiāliem, kurus izmantojam "Ziemeļmeitā", sapratām, ka tiem vajag būt tādiem, lai neatstātu pēdas dabā. Visas tekstilijas izstrādājam no materiāliem, kas, pēc tam sadaloties, neatstāj kaitīgas vielas vidē. Tie ir ne tikai lina galdauti, bet arī karstuma cimdiņi, kuri šūti no lina, ar lina oderīti un vilnas vai kokvilnas vatelīnu." Lai arī lins ir dabīgs un hipoalerģisks materiāls, tātad veselībai draudzīgs, tas ir arī izturīgs un labi izskatīsies arī pēc vairākām mazgāšanas reizēm, norāda Anita, piemetinot, ka cilvēkiem ir pretēji uzskati par to, kādam jāizskatās lina audumam. Vieni uzskata, ka lins var nebūt perfekts, audums var būt ieburzīts, tam nav jābūt izgludinātam, iestīvinātam. Savukārt citi, lai iestīvinātos lina audumus nesabojātu, tos mazgāt ved uz ķīmisko tīrītavu.

Nu veikala piedāvājums krietni audzis. Bez griķu spilveniem iespējams iegādāties lina galdautus, virtuves un vannasistabas dvieļus, gultas veļu, halātus, miega maskas, virtuves tekstilu un daudz citas preces.

Četri Ziemeļmeitu stāsti


"Jaunais nosaukums pie mums nāca ilgi – aptuveni gadu mēģinājām saprast un izdomāt, kas ir tas īstais." Aiz "Ziemeļmeitas" slēpjas vairāki stāsti. Pirmais no tiem meklējams Latvijā kā ziemeļu zemē. Latvija ir ziemeļu zemes meita, tātad – Ziemeļmeita. "Mums ir četri gadalaiki – īsa, bet silta vasara un daudzi skarbie mēneši, kuriem jāgatavojas ar siltām, izturīgām drēbēm," pastāsta Anita, piemetinot, ka arī veikala un darbnīcas ikdienas darbs nav vienkārša pastaiga rožu laukā: "Parasti klienti atnāk un saka, ka pie mums ir patīkama un mierīga atmosfēra, bet aiz šī skaistā rezultāta slēpjas smags un brīžiem skarbs darbs, piemēram, ja jāuzšuj un ar griķu sēnalām jāsapilda 2x2 metru matracis, kurš sver vairākus desmitus kilogramu. Braucot uz tirdziņiem visu jāsakrāmē auto – telti, produktus, galdus –, pēc tam telts jāuzceļ un produkti atkal jāizkrāmē. Un pēc tirdziņa atkal viss jānogādā atpakaļ veikalā. Tas ir grūts fizisks darbs, bet darām to ar prieku." Te atbilstošs ir otrs zīmola nosaukuma stāsts – somu eposā "Kalevala" pieminētas skaistas meitenes – Ziemeļmeitas –, kas debesīs no sudraba pavedieniem auda mirdzošus audeklus. Savukārt trešais stāsts meklējams Arveda Švābes Latvijas vēstures grāmatā, kur Zemgali, kas arī ir Anitas tēva dzimtā puse, dēvē par Ziemgali – zemes ziemeļu galu. "Ceturtais stāsts ir par mūsu dzīves garīgo pamatu," iesāk Anita. "Manai ģimenei no mātes puses ir katoļu saknes, kur ticības praktizēšanā svarīga loma ir Dievmātes godināšanai. Latvijas lielākās svētvietas Aglonas Dievmātes glezna tiek dēvēta par "Ziemeļu ķēniņieni", jo tā ir vistālāk katoliskās Eiropas ziemeļaustrumos esošā un tautas apmeklētākā svētglezna. Ziemeļmeita mums ir simboliks garīgais kompass un ideāls, uz ko tiekties."

Par draugiem caur tirdziņiem


Lai gan pamatā veikalā nopērkami pašu Ziemeļmeitu rokdarbi, tur iespējams iegādāties arī citu amatnieku veikumus, piemēram, sveces un galdnieka izstrādājumus. Patiesībā tā nav tikai mazo uzņēmēju sadarbība, bet arī draudzība. "Kādreiz mums nebija liels budžets reklāmai, tāpēc bija periods, kad gandrīz visas nedēļas nogales vasarā braucām uz tirdziņiem un gadatirgiem visā Latvijā. Tas bija veids, kā pastāstīt par savu veikalu. Reiz Brīvdabas muzejā iepazināmies ar foršu galdnieku, kura produkcija man ļoti iepatikās – viņš taisa nevis glancētas lietas, bet izceļ un parāda katra koka dabīgo skaistumu, piemēram, dēlīša sānā atstāj redzamu bērza miziņu. Arī sveču stends mums vienkārši bija blakus Ziemassvētku tirdziņā veikalā "Domina", un iepatikās gan pati saimniece, gan produkcija," tā Anita.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Mazais bizness Iedvesma Lina audumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form