Dzīvojām treilerā, bet kredītu neņēmām. Kenebuku ģimene par sapņu mājas celtniecību

"Pēdējos trīsarpus gadus esam kā gliemežu ģimene – mājas mums ir tur, kur mugursoma. Te dzīvojām treilerā, te pie draugiem un radiniekiem. Šķiet, tagad ieejot savā mājā, gadu neiešu ārā! Kenebuki dzīvos tur un nekur citur," priekā staro Helga Kenebuka. Šovasar viņu ģimene beidzot ievāksies jaunuzceltajā mājā – "Norās". Tur kādreiz slējās 116 gadus veca māja, kur savas dienas aizvadīja Helgas vecmāmiņa. Pirms mājas celtniecības ģimene stingri nolēma – viss notiks bez aizņēmuma no bankas. "Jā, tas ir ilgāk. Pēc pusgada nevarēsi jau iet dzīvot savā mājā. Bet stāsts ir par to, ka var arī citādi," tā stāstu iesāk mājas saimniece.

Protams, par kapeikām māju neuzcelsi, uzsver Kenebuki. Tomēr to nav neiespējami izdarīt ar saviem līdzekļiem. Lai gan iespējas gūt aizdevumu mājas celtniecībai Kenebukiem bija, viņi nevēlējās šī mērķa labad ieķīlāt sev piederošo mežu un zemi ar risku, ka to visu var zaudēt. Ģimenei nebija milzu iekrājumu, lai mestos mājas celtniecībā, tomēr, kā teic Helga: "Neskatoties uz to, cik naudas tev ir makā, pieņemot lēmumu, notiek brīnumu lietas." Un, stingri pieturoties pie mērķa, lēnām pavērās iespējas un alternatīvas, kā soli pa solim īstenot iecerēto. Pirmajam solim – jaunās mājas pamatiem – ģimene finanses ieguva, iztīrot, sakopjot un atjaunojot mantoto priežu mežu.

"Sāc ar 20 eiro un aizej nevis uz kino, bet brauc uz "Depo" pēc cirvja, ar ko izcirst ap māju saaugušos krūmus," katra, pat vissīkākā lēmuma nozīmīgumu skaidro Helga. "Esam iemācīti domāt, ka visu vajag tagad un uzreiz. Mēs visu darījām lēnām un tagad paši nesaprotam, no kurienes šī summa sadabūta! Bet atradās veidi – atradās zeme, kuru varējām pārdot, pārdevām dzīvokli. Iespējams, ja pārdosi savu kruto mašīnu un tās vietā brauksi ar trešo golfiņu, tev jau sanāks budžets mājas logiem un sienām!"