Pat neskatoties uz ēku energoefektivitātes uzlabošanos, 2021. gadā būvniecības radītās oglekļa emisijas sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Būtu ambiciozi domāt, ka acumirklī iespējams mainīt būvniecības tradīcijas, tomēr vairs nav iespējams nedomāt par ilgtspējīgāku arhitektūru.
Kortnijas Smitas (Courtney Smith) un Šona Topema (Sean Topham) grāmatā "Houses That Can Save the World" tika apkopoti 150 inovatīvi būvniecības projekti no visas pasaules. Daži no tiem ir atjaunojuši pamestas ēkas vai vietas, piemēram, "Ensamble Studio" Menorkā (Spānijā) ir pārveidojuši alu par dzīvojamām telpām. Turpretī citi pievērsās senām būvniecības metodēm, piemēram, "Zav Architects Adobe" Irānā uzbūvēja mājas no māla. Savukārt daži metas pretējā virzienā un pievēršas mūsdienu tehnoloģijām. Tostarp 3D drukātām mājām, kas ir uzbūvētas Ziemeļamerikā.
Skaidrs ir viens – nav universāla mājas prototipa, kas derētu visiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Viens no grāmatas autoriem atzīst, ka daudzas būvniecības inovācijas der tikai konkrētiem reģioniem. Savukārt Smita saka, ka koncentrēšanās uz vietējām celtniecības tradīcijām ir viens no grāmatas pamatnosacījumiem, taču tas ir pretrunā ar būvniecības nozarē valdošo attieksmi. Viņa stāsta, ka 20. gadsimta modernisma dizains mūsdienās ir kļuvis populārs visā pasaulē. "Mēs aizmirstam, ka, būvējot mājas modernisma stilā, kas kopš 1930. gadiem ir kļuvis par starptautisku arhitektūras stilu, mēs iznīcinām mūsu planētu," saka Smita. Tas ir saistīts ar milzīgo betona un tērauda patēriņu.
Saskaņā ar jaunākajiem ANO Vides programmas ziņojumiem betona un cementa rūpniecība pēdējo 65 gadu laikā ir pieaugusi desmit reizes, bet tērauda ražošana trīs reizes. Tajā pašā laikā ANO ziņo, ka būvniecības materiālu ražošana no betona, tērauda un alumīnija 2021. gadā radīja aptuveni sešus procentus no visas pasaules emisijām.
Grāmatā "Houses That Can Save the World" ir pieejami daudzi piemēri, kā var uzbūvēt māju, kura nepiesārņo dabu. Sākot ar videi draudzīgiem izejmateriāliem un beidzot ar mājas energoefektivitātes palielināšanu.
"Upcycle Africa" līdzdibinātāja Džonmarija Kavuma (Johnmary Kavuma) vecmamma gāja bojā, kad plūdu laikā sabruka viņas mājas. Plūdus izraisīja plastmasas atkritumi, kas bija aizsērējuši drenāžas grāvjus, saka Topems. Šobrīd sociālais uzņēmums savāc plastmasas pudeles un izmanto tās kā būvniecības materiālus, mazinot piesārņojuma problēmu, vienlaikus nodrošinot jaunas mājvietas.
Tomēr jāatzīst, ka bieži vien inovatīvās tehnoloģijas ir grūti pieejamas. "Tiklīdz cilvēks atkāpjas no tipiskajām būvniecības metodēm, kļūst grūti atrast speciālistus, kas spētu veikt celtniecības darbus. Turklāt šādi pakalpojumi var būt arī neticami dārgi vai patiešām laikietilpīgi," saka Topems.
Izmantotie avoti: CNN Style
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
