Foto: DELFI
Rudenī košumu dārzos rada ne tikai mārtiņoržu gubas, bet arī dekoratīvie kāposti, kas ir krāšņs akcents uz pelēcīgo laikapstākļu fona. Kā audzēt dekoratīvos kāpostus, vaicājām Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcas vadītājai Laimai Ozoliņai.

"Viņi ir skaisti un savdabīgi, bet viņiem ir liels pluss tas, ka kāposti iztur gaismas apstākļus un temperatūras svārstības – pa dienu silts, bet naktī auksts. Viņi mierīgi ar to tiek galā. Ja iestādīsi krizantēmu, viņa, protams, rudenī nosals pie pirmā sala, bet dekoratīvais kāposts sasalst un pēc tam "atiet". Viņi stāv līdz pat – 5 grādiem," uzsver Laima, kura gan papildina, ka lielāka sala gadījumā kāpostu daile izčākst.

Arī pašvaldības labprāt dekoratīvos kāpostus izvēlas stādīt savās dobēs, piemēram, pirms diviem gadiem Jēkabpili rotāja krāšņas dekoratīvo kāpostu dobes. "Jo tas ir pilnīgi drošs variants, ka nekas ar dekoratīvajiem kāpostiem nenotiks," papildina audzētāja. Kā stāsta Laima, dekoratīvo kāpostu formas ir dažādas, turklāt var dobes kombinēt sev vēlamajās krāsu pārejās un rakstos. Turklāt tos var stādīt ne tikai dobēs, bet arī dažādos traukos kopā ar citiem augiem. Šajā rakstā vari aplūkot astoņas idejas neparastākam dārzam, kur galvenajā "lomā" ir tieši dekoratīvie kāposti.

Foto: DELFI
Dekoratīvie kāposti Bulduru Dārzkopības vidusskolā ir dažādās krāsās – no baltiem līdz pat violetiem.

Siltumnīcu vadītāja "Tavs Dārzs" stāsta, ka Bulduru Dārzkopības vidusskolā dekoratīvie kāposti tiek sēti vasaras vidū. "Mēs viņu iesējam, pēc tam mēs izpiķējam tāpat kā parasto kāpostu. Pēc tam no tā viena stādiņa audzējam. Lielākā nelaime vasaras vidū mums ir tie kaitēkļi," neslēpj zinošā pasniedzēja. Arī dekoratīvajiem kāpostiem uzglūn tie paši kaitēkļi, kas parastajiem kāpostiem - kāpostu baltenis un kāpostu pūcīte. "Vienīgais labums ir, ka te var to ķīmiju vai augu aizsardzības līdzekļus gāzt uz nebēdu, ja vien tu netaisies viņus ēst," joko Laima. "Pēc idejas jau kāpostu lapiņas mierīgi varētu likt uz šķīvja kā dekorāciju."

Foto: DELFI
Katrs kāposts ir iestādīts savā podiņā.

Vaicāta par to, vai ir kādi dabiskie līdzekļi, kas nāk palīgā pret kaitēkļiem, Laima min ķiploku novārījumus un citus. "Būtu jau forši, ja mēs varētu kolu sapirkties, nomiglot un dzīve būtu forša. Kolā ir šausmīgi daudz cukura. Tie mazie kukainīši, piemēram, laputis, viņas nomiglo ar kolu, kukaiņi saķep, ja trāpās pēc tam rasa, tad kola tiek atšķaidīta, bet kukaiņi aiziet tālāk," piebilst Laima, "esam uz tīklērcēm pārbaudījuši atšķaidītu šņabi, daturas pēc vasaras ir pilnas ar tīklērcēm, var pat ar aci redzēt. Uztaisa to šņabja miglojamo vai ar vates tamponiņu notīra lapas. Šņabi ar ūdeni atšķaida uz pusi, bet citrreiz, kad mēs nevaram glābties, tad dodam visu, bet – jāskatās, kāds augs. Ja tāds maigāks un zaļāks, tad pilnos 40 grādus nevar dot. Ja viņš ir koksnaināks, tad var. Tas spirts jau ātri izgaist, tas jau nestāv ilgi, bet kaitēklim tas alkohols iedarbojas diezgan ātri un nāvējoši. To viņi vēl nav dabūjuši gatavu, ka viņi ir izturīgi pret alkoholu, bet pret ķimikālijām viņi gan izdzīvo un atkal rada pēcnācējus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!