Lielākoties visā pasaulē ziedu un krāsu simbolika ir līdzīga, tomēr ir arī savas atšķirības, turklāt diezgan būtiskas. Tā, piemēram, mums pieņemts, ka sēru krāsa ir melnā, bet Japānā - balta.
Ziedu valoda, ko mēdz dēvēt arī par florigrāfiju, īpaši populāra bija Viktorijas laikmetā Anglijā, kad saziņai tika izmantoti dažādi ziedi un puķu pušķi - ar to palīdzību tika nodoti šifrēti ziņojumi par jūtām, kuras nevarēja vai nedrīkstēja paust skaļi. Tas bija romantisks un reizē slepens veids, kā uzrunāt savu iemīļoto, nekļūstot smieklīgam un dodot arī ilgāku laiku atbildei, jo nekas jau nav pateikts tieši un nepacietīgi…
Ziedu valodas tulkojumus ņēma vērā arī, iekārtojot dārzus un izvēloties atbilstošus augus. Viktorijas laika dārzos nebija nekā nejauša. Katrs augs nodeva tālāk dārza saimnieka un dārznieka slēptākās domas, kā arī savu vēstījumu - katra dārza stāsts bija maģisks.
Vairums ziedu valodas nianšu un elementu nu jau ir aizmirsti, tomēr atsevišķi simboli saglabājušies arī līdz mūsdienām. Proti, sarkanas rozes joprojām simbolizē kaislību un mīlestību, rozā - aizraušanos, baltas - tikumību un šķīstumu, savukārt dzeltenas - draudzību vai ziedošanos. Tiesa gan, ziedu maģijas zinātāji uzskata, ka ziedi savu vēstījumu nodod tālāk arī tad, ja to saņēmējiem par ziedu nozīmi nav ne jausmas.
Interesanti, ka Kembridžas hercogiene Keita Midltone savā līgavas pušķī bija iekodējusi Viktorijas laikmeta ziedu kodu, izvēloties maijpuķītes (uzticība), mirtes (cerība un mīlestība), kā arī ceriņus (jaunība, nevainība) un kļavu (pazemība un atturība).
Ziedu un augu simboliskā nozīme
Akācijas ziedi - slepena mīlestība, pielūgsme;
Amariļļi - lepnums;
Anemones - pamešana, atteikšanās, zudušas jūtas;
Asteres - mīlestības simbols un talismans, uzticība, arī - vientulības skaistums;
Balzamīnes - nepacietība;
Ceriņi - pirmās mīlas jūtas;
Cīnijas - prombūtne;
Lauru vainags - triumfs;
Begonijas - brīdinājums;
Kāposti - peļņa';
Gundegas - nepateicība;
Īrisi - labas ziņas, vēstule;
Lavanda - dievbijība, arī neuzticēšanās;
Lauvmutītes - varbūtība, iedoma;
Maijpuķītes - uzticība, laipna sagaidīšana, laimes atgriešanās;
Piparmētras - aizdomas;
Narcises - patmīlība, nelaimīga mīlestība, maldīgas cerības;
Peonijas - lielība, dižošanās;
Orhidejas - smalkas jūtas, mīlestība;
Flokši - "Mēs domājam vienādi", "Mūsu dvēseles ir vienotas".
Atsevišķi ziedi, atkarībā no to krāsas, var simbolizēt pat pavisam pretējas lietas. Turklāt nozīme piešķirta arī zieda attīstības fāzei - neatvērušies ziedi jeb pumpuri simbolizē nākotni, cerības, atvēries zieds stāsta par tagadni, savukārt ziedu sēklotnes atklāj pagātnes domas.
Daudzpusīgās rozes
Rozes simbolizē mīlestību un piedošanu, veselību, jaunību, draudzību un veiksmi. Senajā Ēģiptē un grieķu mitoloģijā roze saistījās ar sievišķo kaisli, skaistumu un iedvesmas avotu. Viduslaikos rozes pumpurā tika saskatīta bezgalības zīme un jaunības simbols. Arī latviešu tautasdziesmās roze tiek bieži apdziedāta, visbiežāk ar to simbolizējot jaunu, skaistu meiteni.
Rožu krāsu nozīme Viktorijas laikmeta ziedu valodā
- Sarkanas: "Es mīlu un cienu jūs";
- Sarkani pumpuri: patiesa mīlestība;
- Baltas rozes: nevainība un šķīstums ("Esmu jūsu vērts"), noslēpums un klusēšana;
- Balti pumpuri: meitenīgums - "Esmu par jaunu, lai mīlētu";
- Zilas rozes: mīlestība no pirmā skatiena, mistērija, cīņa par neiespējamo;
- Violetas rozes: mīlestība no pirmā skatiena - "Esmu savaldzināts";
- Tumši rozā: pateicība un atzinība;
- Rozā: grācija, pievilcība;
- Gaiši rozā: simpātijas un pielūgsme;
- Dzeltenas: prieks un sajūsma;
- Oranžas vai koraļļu krāsas rozes: entuziasms un iekāre;
- Vīna sarkanas rozes: "Neaptverams skaistums";
- Gaišas rozes: draudzība;
- Vītušas rozes: "Viss beidzies!" vai "Jums nav nekādu izredžu";
- Tējas rozes: "Es jūs atcerēšos visu mūžu".
Dažādu krāsu kombinācijas:
- Sarkana un dzeltena: dzīvesprieks un laime, svinēšana;
- Balta un dzeltena: harmonija;
- Sarkanas un baltas: saderināšanās.
Kas jāzina par magonēm?
Senie romieši šos ziedus veltīja miega dievam Morfejam. Kā vēsta leģenda: "Katrā ziedā - viegli sapņi!". Magones simbolizē mūžīgo miegu, aizmirstību, iztēli.
- Sarkanas magones: prieks;
- Baltas: apvienošanās, sapņi, miers;
- Dzeltenas: veiksme, turība, pārticība.
Trīs lilijas, trīs nozīmes
Ķīniešu hieroglifos lilijas ir brīvības un cerības simbols, savukārt Ēģiptē tās ir dzīvības un augšāmcelšanās zīme.
Uzskata, ka spilgti oranžsarkanajām lilijām jeb ķeizarkroņiem piemīt maģiskas īpašības - tās cilvēku padarot drosmīgāku, spēcīgāku, izturīgāku un uzticīgāku.
- Baltas lilijas: šķīstums, patiesums, nevainība.
- Spilgti sarkanas: garīga pilnveidošanās.
- Oranžas: kaisle, iekāre, arī - naids.
Tulpes stāsta par mīlestību
Viktorijas laika ziedu valodā sarkanas tulpes simbolizēja mūžīgu un nebeidzamu mīlestību. Baltas tulpes sūtīja, ziņojot par vienpusējām jūtām, savukārt dzeltenas tulpes stāstīja par bezcerīgu mīlestību.
Ko simbolizē neļķes?
Vispārīgi neļķes simbolizē valdzinājumu, mīlestību un atzinību.
- Sarkanas neļķes: dziļas, romantiskas jūtas, kaislība. "Ak, mana nabaga sirds!";
- Baltas neļķes: patiesa mīlestība, nevainība, godīgums;
- Rozā: sievietes mīlestība, mātišķas jūtas. "Nekad tevi neaizmirsīšu";
- Dzeltenas: atteikums, nicinājums, noraidījums. "Esmu tevī vīlies";
- Violetas: niķīgums, mainīgs prāts, neuzticēšanās, kaprīzes un untumi;
- Raibi ziedi: atteikums. "Atvaino, nevaru būt ar tevi";
- Vienkrāsaini ziedi: apstiprinājums. "Jā!".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
