"Tavs Dārzs" komentāru sniedz Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augu aizsardzības departamenta vecākā referente Evelīna Freimane. "Attēlā redzamais nav slimība, bet gan pavisam nekaitīga gļotsēne – parastais ragansviests (Fuligo septica)," norāda Freimane.
Kāpēc tā parādījusies?
Kā skaidro VAAD pārstāve, šī gļotsēne parasti sastopama mitrās un noēnotās vietās, piemēram mežā, mulčas materiālos vai uz pūstoša koka, bet to ir iespējams sastapt arī siltumnīcās, ja tur ir labvēlīgi apstākļi sēnes augšanai. Ragansviests virs augsnes var parādīties ļoti ātri, īpaši pēc ilgstošiem nokrišņiem. Augsta gaisa temperatūra un relatīvais gaisa mitrums veicina sēnes attīstību, atzīmē Freimane.
Speciāliste informē, ka parastais ragansviests pieder protistu valstij (Protista), atšķirībā no sēnēm tas neveido hifas bet gan plazmodijus, tomēr tas tiek dēvēts par gļotsēni. Ragansviests pārvietojas, veidojot jaunus plazmodijus un tā uzņem barības vielas. Gļotsēne piedalās nedzīvo augu daļu kompostēšanā, barībai patērē baktērijas un citas sēnes. Šo organismu loma dabā ir noārdīt nedzīvās augu daļas, pārstrādājot tās barības vielās, ko var izmantot citi organismi.
Kā rīkoties?
Ragansviests ir saprofīts, kas nozīmē, ka tas nenoārda dzīvus, augošus augus, tas pārtiek no jau pūstošām auga daļām, akcentē VAAD pārstāve. Uz dzīvām augu daļām ragansviests var atrasties uz neilgu laiku un pēc pāris dienām tas pats pazudīs, tāpēc tās ierobežošana nav nepieciešama.
Viņa norāda, ka substrāta uzrušināšana var palīdzēt tikt no tā vaļā, bet to var arī vienkārši noņemt no auga. Tas ir nekaitīgs augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem, tāpēc par šo dabas parādību pavisam noteikti nevajadzētu satraukties, mierina Freimane.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
