Foto: Shutterstock
Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, kas nozīmē tikai vienu – pavisam drīz varēs ķerties klāt darbiem sakņu dārzā. Un kas gan ir sakņu dārzs bez siltumnīcas? Ja siltumnīcas vēl nav vai šogad vēlies to uzbūvēt jaunu, raugies, lai izvēlētā vieta nekļūtu par iemeslu sliktai ražai vasaras noslēgumā.

Vispirms jāķeras klāt svarīgākajam jautājumam – vai siltumnīcas būvniecība ir jāsaskaņo būvvaldē? "Tas atkarīgs no konkrētās pašvaldības būvvaldes, jo atšķirības reizēm ir ievērojamas. Noteikti piezvaniet savai būvvaldei un pakonsultējieties! Lai nav tā, ka viņi konstatē faktu un pasaka, ka no siltumnīcas ir jāšķiras," iesaka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts. Savukārt agronome, dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte mierina: "Nē! Amatieru mazās siltumnīcas nav jāsaskaņo. Tā nav kapitāla būve, tā ir maza pagaidu būve. Cita lieta ir lielajiem audzētājiem, kuriem ir iespaidīgas siltumnīcas, kas aizņem 100 vai 1000 kvadrātmetrus. Iedomājieties, ja visi amatieri tagad, pavasarī, par siltumnīcām sāks zvanīt būvvaldēm..."

Kas teikts likumos un ko par siltumnīcām saka būvvalde? Ministru kabineta noteikumos par ēku būvnoteikumiem teikts, ka būvniecības ieceres dokumenti siltumnīcām bez pamatiem nav nepieciešami, ja ekspluatācijas termiņš ir viens gads. "Siltumnīcas izvietošana ir jāsaskaņo, ja tā tiek ekspluatēta ilgāk par gadu. Un te pat īsti nav nozīmes, ar vai bez pamatiem. Ja cilvēks var pierādīt, ka pēc gada būvi (kaut vai uz vienu dienu) ir demontējis, bet pēc tam novietojis atpakaļ, ar būvvaldi neko saskaņot nevajag," skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Kā ar kaimiņiem – vai ir kādi ierobežojumi, kas noteiktu, cik tālu no kaimiņu teritorijas siltumnīca drīkst atrasties? Ja siltumnīca ir netālu no kaimiņu žoga, jāskatās, lai šis žogs vai pie tā blakus iestādītie koki un krūmi nemet ēnu uz siltumnīcu. Savukārt, ja tā ir tuvu kaimiņu žogam, pie kura neaug kādi krūmi, tā var radīt noēnojumu kaimiņu dārzā, par ko viņi nebūs priecīgi. Ar kaimiņiem jebkurā gadījumā jāuztur labas attiecības. "Noteikti neesiet principiāli – tā ir mana zeme, es daru, ko gribu! Sadzīvošana ar kaimiņiem ir ļoti svarīga," mudina Māris Narvils.

Narvils skaidro, ka siltumnīcu "tradicionālais novietošanas virziens" ir ziemeļi–dienvidi, jo pret sauli būs vērsta mazākā siltumnīcas daļa, tā nepārkarsīs. Šādi zaudēsim agrā pavasarī vai rudenī, jo būs vēsāks. "Cita lieta, ja ir kāda saimniecības ēka vai mājas dienvidu fasāde, tad pie tās var piebūvēt siltumnīcu. Tad es ieteiktu padomāt par akumulācijas siltumnīcām. Dienvidu pusē viss vienmēr ātrāk iesilst, var iegūt šo lieko siltumu, kas daļēji var aizstāt pat apkuri. Bet, ja šo siltumu neglabā, tad dienvidu pusē siltumnīca ļoti pārkarsīs."

Savukārt Mārīte Gailīte norāda, ka debespusēm nav nozīmes. "Svarīgi, lai siltumnīca būtu labi izgaismota, lai tā nestāvētu ēnā."

Būtisks ir vēl kāds jautājums, uz kuru atbildi rast nemaz nav tik viegli – cik lielu siltumnīcu celt vai pirkt? Uz šo jautājumu speciālistu atbildes vari uzzināt rakstā "Gribi siltumnīcu? Pirmais solis – saprast, cik lielu un kur".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!