Rudens ražas laikā ķirbji aug teju katrā lauku sētā, gluži tāpat kā kartupeļi, un, lai arī visi nav tos iecienījuši ieviest savā ēdienkartē ikdienā, ir interesanti vērot ķirbju audzēšanu uz lauka vai arī paglaudīt lielo ogu jau tad, kad tā nonākusi uz virtuves galda un tā vien gaida savas pārvērtības kulinārā šedevrā.

Ar ķirbju audzēšanu lielos apjomos aizraujas vien retais, jo tie ir lieli un vienai ģimenei nav nepieciešamības pēc ķirbju lauka, jo tos gluži vienkārši pēc tam izaudzētos kvantumus ir grūti izmantot, taču ķirbjmīļi gan aizraujas ar dažādu ķirbju audzēšanu. Ķirbju dažādība patiesi ir iespaidīga – sviesta ķirbis, muskatķirbis, riekstu, spageti, meloņu un pat dekoratīvie ķirbji. Un katram no tiem var atrast savu piemērotāku izmantošanas veidu, jo viens būs piemērots sautējumam, cits marinēšanai, bet vēl kāds sulas spiešanai vai kūkas gatavošanai.

Interesanti fakti par ķirbjiem:

  • Ķirbis ir lielākā dārza oga.
  • Ķirbju audzēšanai piemērota vieta ir saulaina un auglīga vieta ar aizvēju.
  • Ķirbis satur 90% ūdens.
  • Ķirbji pēc iespējas ilgāk jāapsauļo saulītē, lai tie labāk uzglabātos.
  • Īstais laiks ķirbju novākšanai ir tad, kad tas vairs neaug lielāks un sāk mainīt krāsu vai arī tad, kad sākušās regulāras nakts salnas.
  • Uzturā lietojamas visas ķirbja sastāvdaļas, arī ziedi un stīgas.
  • Jo oranžāks ir ķirbja mīkstums, jo tajā būs vairāk karotīna.
  • Ķirbjiem patīk kūtsmēsli – tie palīdz straujāk sasildīt augsni un vēlāk nodrošina augus arī ar barības elementiem.
  • Ķirbi nav ieteicams cept vai vārīt, jo tad zūd tā veselīgās īpašības.
  • Latvijā līdz šim piefiksētais lielākais ķirbis ir dagdēnietes Innas Kozlovskas izaudzētais 232 kilogramus smagais ķirbis.

Fotogalerija ar iespaidīgajiem ķirbju laukiem un novākto ražu:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!