Foto: stock.xchng
Kā audzē sparģeļus? Šis lasītāju vairākkārt uzdotais jautājums lielākoties apvienots ar lūgumu pastāstīt par vietējo audzētāju pieredzi. Taču Latvijā pagaidām viņu ir pavisam maz: viens Bauskas pusē, otrs Pļaviņu novadā... Neliels sparģeļu stādījums - aptuveni 600 m2 - pirms diviem gadiem ierīkots arī Salacgrīvas novada Liepupes pagastā.

No vagas līdz šķīvim

Pieaugot sabiedrības interesei par veselīgu pārtiku, pamazām arī sparģeļi Latvijā kļūst iecienītāki. To veicina publikācijas dažādos izdevumos, televīzijas raidījumi par ēdienu gatavošanu. Sparģeļu asni ir bagāti ar viegli sagremojamām olbaltumvielām, tajos ir daudz vērtīgu minerālvielu un vitamīnu. Taču svaigā veidā (ledusskapī atvērtā maisiņā) šos dārzeņus var uzglabāt tikai pāris dienu. Ilgāk glabāti, tie kļūst negaršīgi, koksnaini, turklāt zaudē ievērojamu daļu no svarīgām uzturvielām.

Lai saglabātu sparģeļu izcilo garšu un uzturvērtību, tiem no vagas līdz šķīvim jānonāk pēc iespējas īsākā laikā.

Jelgavniekiem Lienei un Vladislavam Vesperiem sparģeļu audzēšana pagaidām vairāk ir eksperiments. Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Lienes vecāku saimniecībā ierīkotais nelielais stādījums ir mēģinājums apgūt un nostiprināt šo dārzeņu audzēšanas pieredzi, kas Latvijā ir visai niecīga.

- Iespējams, nākotnē sparģeļu audzēšana mums varētu būt neliels bizness, - spriež Vladislavs. - Tas gan prasa diezgan daudz darba, taču nav jāiegulda lielas investīcijas. Nākamgad, tiklīdz izdosies atrast pirmos klientus mūsu audzētajiem sparģeļiem, stādījumus pakāpeniski paplašināsim. Tiem jābūt vismaz pushektāra platībā, lai ievāktu pietiekami lielu ražu, ko piedāvāt restorāniem un veikaliem.

Stādi no Vāczemes

Pēc Vesperu ģimenes vērojumiem, sparģeļi vislabāk aug vieglākā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē (pH 5,5 - 6,5) ar labu ūdens caurlaidību. Smagā mālzemē asniem ir grūtāk izspraukties, tāpēc iegūtā raža nav tik kvalitatīva.

- Mūsuprāt, nav izdevīgi audzēt sparģeļus no sēklām. Tām ir ciets apvalks, sliktāka dīdzība, tāpēc nav zināms, cik dēstu iegūs. Turklāt ražu var sākt vākt ne ātrāk kā ceturtajā gadā pēc sējas. Ērtāk pirkt gatavus stādus, jo tad līdz pirmajai ražai jāgaida tikai divi gadi, - uzskata Liene un Vladislavs.

Viņi tos pasūtīja sparģeļu audzētavā Vācijā. 2009. gada maija sākumā pa pastu atceļoja 600 stādu, kas izmaksāja 300 eiro. Maija vidū, kad augsne bija pietiekami iesilusi, tos stādīja laukā. Pērn pavasarī iestādīja vēl sešus simtus.

Ražīgāki ir vīrišķie augi, tie dod kvalitatīvākus asnus. Iegādātās šķirnes 'Baklim', 'Rapsody', 'Ravel', 'Hannibal' aprakstā bija raksturotas kā izturīgas, agrīnas un salcietīgas, ar labām garšas īpašībām (uzturā izmanto apakšzemes baltos asnus). Kā rāda audzētāju pieredze, visas šīs šķirnes vienlīdz labi padodas audzēšanai Latvijā un mūsu aukstās ziemas tām nespēj kaitēt.

Sparģeļus stāda rindās 40 - 50 cm attālumā citu no cita. Rindstarpu platumam jābūt vismaz 160 cm, jo vasarā augi sakuplo, sasniedz pat līdz 2 m augstumu, taču tiem vajag labi izsauļoties no visām pusēm, uzkrājot spēkus nākamajam gadam. Ja sparģeļi iestādīti par biezu, saauguši kā mežs un, starp grēdām ejot, jāšķir zari, tad rindstarpas nevēdinās un augiem var piemesties slimības - pelēkā puve vai zaļais pelējums.

Ārzemēs lielās platībās vagu veidošanai izmanto speciālu agregātu, kas veido trapeces formas skaustu un izlīdzina tā virspusi (tas nepieciešams asna pazemes daļu attīstībai). Šāda tehnika izmaksā pārāk dārgi, lai to iegādātos nelielam stādījumam, tāpēc Vesperu ģimene stādīšanas vietu sagatavo ar zemes frēzi, bet visus kopšanas darbus veic ar rokām.

Daudz siltuma un barības vielu

Katrā stādīšanas bedrītē ielikti satrūdējuši kūtsmēsli, virs tiem - sparģeļa stāds, kam uzbērts apmēram 30 cm biezs dārza zemes slānis, lai veidotos pēc iespējas garāki baltie asni.

Pirmajā gadā pēc iestādīšanas visu vasaru irdina augsnes virskārtu un regulāri ravē nezāles. Dod arī papildmēslojumu, izmantojot gan komplekso, gan slāpekļa mēslojumu.

Otrā gada pavasarī, līdzko augsne ir strādājama, augu rindām jāuzrauš pēc iespējas augstāks augsnes valnis, zemi vagas virspusē noblīvējot. Sparģeļi asnus sāk dzīt, kad augsnes temperatūra sasniegusi apmēram +12 °C. Ražas novākšana ik gadu iekrīt citā laikā: ja pavasaris iestājas agri un ir sevišķi silts, asni strauji izsprāgst no zemes jau maija sākumā. Ja pavasaris kavējas un ir mazāk siltuma, augi pamostas no ziemas miega vēlāk un dzinumus sāk dzīt pavēlu. Asnu veidošanai gaisma nav vajadzīga, tādēļ pavasarī, pirms tie vēl nav izlīduši no zemes, sparģeļu vagu skaustus nosedz ar 3 m platu melno agrotīklu (kādu lieto zemeņu stādījumos) - tas laiž cauri gaisu un mitrumu, bet aizkavē gaismas piekļūšanu asniem, tāpēc tie nezaudē kvalitāti.

Asnu griešana

Asnus novāc, tiklīdz virs augsnes parādās to baltās galviņas. Jāraugās, lai asna galotnīte nekļūst violeta - tad dzinums jau ir pāraudzis, kļuvis rūgts un vairs nav baudāms. Sparģeļu asni aug ļoti ātri - 18 cm diennaktī, tāpēc ražas periodā dzinumi jānovāc divreiz dienā - no rīta un ap diviem vai trijiem pēcpusdienā. Vācot augsni atrauš 20 - 25 cm dziļi, asnus nolauž ar rokām vai nogriež ar speciālu, apmēram 40 cm garu nazi. Rīkojoties ar to, griezums sanāk gludāks un netiek bojāts augs, nav arī riska pārlauzt asnus uz pusēm (tie ir sulīgi un viegli lūst). Tad ceru atkal aizrauš un augsni noblīvē.

Šajā sezonā Vesperi sparģeļus grieza vienu nedēļu (no maija vidus), kopā iegūstot aptuveni 50 kilogramu. Kā stāsta audzētāji, visus asnus nogriezt nedrīkst, lai augi pārmērīgi nenovājinātos un nesamazinātu ražu turpmākajos gados. No divgadīga auga nedēļā var iegūt 4 - 5 asnus. Pārējiem ļauj veidot krūmu un uzkrāt barības vielu rezervi nākamajam gadam (uz katru augu atstāj vienu vai divus dzinumus). Beidzoties ražas vākšanas laikam, sparģeļu stādījumā iestrādā kūtsmēslus vai arī mulčē ar kūdru. Rudenī stublājus nogriež līdz zemei un uzrauš tiem augsnes valni.

- Mūsu audzētās šķirnes veido pietiekami garu asna pazemes daļu, tā var būt no 12 līdz 22 centimetriem. Dzinumi ir dažāda resnuma - no tieviem zīmulīšiem līdz 15 mm diametrā. Vācijā audzētāji tos šķiro trijās kategorijās: druknie, vidējie un tievie, cenas attiecīgi - astoņi, pieci un divi eiro par kilogramu. Tā, protams, ir gaumes lieta, bet man tievie jaunie dzinumi šķiet vērtīgāki, jo pēc konsistences ir maigāki un garšīgāki. Arī druknajiem dzinumiem ir labas garšas īpašības, tomēr tie ir šķiedraināki, - stāsta Liene.

Lai sparģeļu apakšzemes dzinumi nekļūtu rūgteni, sezonas sākumā, līdzko iesilusi zeme un gaiss, augiem nedrīkst pietrūkt mitruma. Līdz šim audzētāji stādījumu gan nav laistījuši, taču nākampavasar, sākoties īstajai nopietnajai ražai, to noteikti darīs, izmantojot izsmidzināšanas šļūteni.

Ja sparģeļus katru gadu rušina un mēslo, tie labi ražo pat līdz 15 sezonām. Pēc vācu audzētāju pieredzes, vislielākās ražas var iegūt no 7. līdz 10. gadam, vēlāk tās samazinās. Trešajā gadā pēc stādīšanas asnus var griezt vienu nedēļu, ceturtajā gadā - divas nedēļas, piektajā gadā - četras nedēļas, tātad ar katru gadu ražas sezona pastiepjas garāka. Vācijā tā ilgst pusotra mēneša, jo tur stāda gan agrīnas, gan vēlīnas šķirnes, ko var vākt līdz jūlija sākumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!