Ko darīt, ja siltumnīcā ir kā cepeškrāsnī?

Ūdens augā pilda trīs funkcijas:

transportē minerālvielas no saknēm uz lapām un augļiem;

nodrošina fotosintēzi (cukuru ražošanu no ūdens un ogļskābās gāzes gaismas ietekmē),

iztvaikojot ūdens palīdz atdzesēt auga daļas (karstā laikā lielāko daļu ūdens augs izmanto, lai atvēsinātos).

Tomēr karstā laikā bieži gadās, ka arī laistīšana daudz nelīdz. Ūdens iztvaiko galvenokārt caur lapu atvārsnītēm. Arī ūdens tvaiki no gaisa nonāk lapā caur atvārsnītēm un tiek izmantoti fotosintēzei. Dienā abi šie procesi norisinās vienlaicīgi, bet naktī augs tikai elpo, tātad ūdens iztvaiko no lapām. Ja gaisa mitrums ir ļoti zems, atvārsnītes veras ciet, lai saglabātu to ūdens daudzumu, kas augā jau ir. Tā kā atvārsnītes spēlē sūkņa lomu, to aizvēršanās būtībā pārtrauc ūdens piegādi no saknēm lapās. Mitrums paliek sakņu zonā, bet lapas tā trūkuma dēļ lēnām vīst - sākumā no malām, vēlāk pilnībā. Tā kā naktī gaisa mitrums ir augstāks nekā dienā, lapas atžirgst, bet uz to malām bieži paliek iedega - atmirušu šūnu kārta. Vēlāk uz šīm iedegām uzmetas sekundārās infekcijas, tostarp pelēkā puve. Iztvaikojot ūdeni caur lapām, augi atvēsina ne vien paši sevi, bet arī apkārtējo gaisu (īpaši starp lapām). Dienas vidū mēdz būt brīži, kad siltumnīcā gaiss ir par dažiem grādiem vēsāks nekā ārā. To gan vairāk novēro lielajās siltumnīcās, kur lielāks gaisa apjoms un attiecīgi arī temperatūras inerce.

Vēdināšana

Ja karstā laikā, kad gaisa temperatūra ārā pārsniedz +30 °C, cenšamies siltumnīcu vēdināt, gaiss tajā top vēl sausāks un augi vēl vairāk cieš no karstuma. Caurvējš sniedz vēsumu mums pašiem (sviedriem iztvaikojot, āda kļūst vēsāka), bet padara gaisu vēl sausāku. Labu gribēdami, mēs vēl vairāk nomokām augus.

Atvārsnītes parasti atrodas lapas apakšpusē, tieši tāpēc tomātu lapas karstumā ritinās uz augšu - tās cenšas nepalaist garām nevienu ūdens molekulu, kas varētu būt gaisā.

Efektīvākais, ko šādos apstākļos var darīt, ir censties pazemināt gaisa temperatūru un palielināt gaisa mitrumu. Tomātiem un gurķiem maksimālā gaisa temperatūra, ko augi vēl spēj paciest, ir +28...+30 °C. Ja temperatūra uzkāpj virs +30 °C, ziedputekšņi nedīgst, bet partenokarpajām šķirnēm ir traucēta spēja veidot augļus bez apputeksnēšanas. Ziedi un augļaizmetņi nobirst.

Ēnošana 

Ārzemēs pašās modernākajās siltumnīcās gaisu atdzesē mākslīgi, izmantojot vairākus paņēmienus, gaisa kondicienierus ieskaitot. Latvijā gan zemnieku, gan amatieru siltumnīcās to varam darīt ar pieticīgākiem līdzekļiem. Visefektīvākā ir jumta balsināšana ar krītu vai speciāliem balsināšanas līdzekļiem. Jumts jānokrāso balts. Tas nekas, ka iekšā šķitīs par tumšu, vasarā gaismas vienalga pietiek. Cits veiksmīgs risinājums - pakarināt siltumnīcā ēnošanas ekrānus, piemēram, agrotīkla strēmeles. Nevajag veidot otru jumtu vai griestus! Dubultais segums vēl vairāk var palielināt temperatūru siltumnīcā. Starp agrotīkla gabaliem jābūt gana platām spraugām, lai netraucētu gaisa apmaiņu. Ekrāna uzdevums - mest ēnu uz augu galotnēm. Šim mērķim var izmantot arī vecus baltus palagus, tos var izklāt ne vien uz stieples virs augu galotnēm, bet arī pakarināt pie dienvidu vai rietumu sienas siltumnīcas iekšpusē. Lai palielinātu gaisa mitrumu un mazinātu temperatūru, audumu der regulāri mitrināt.

Mitrināšana

Lielajās siltumnīcās ir vērts ierīkot miglas iekārtas. Efektīvākas (un dārgākas) ir augstspiediena iekārtas, bet gana labu efektu dod speciālas zema spiediena sprauslas, kas it krietni lētākas.

Duša veldzē ne vien cilvēkus, tā patīk arī gurķiem, sevišķi karstā laikā tā var atvēsināt arī tomātus un papriku. Vislabāk izmantot speciālus laistīšanas uzgaļus ar miglas (mist) un dušas (shower) funkcijām, ja to nav, var izlīdzēties, vienkārši aizspiežot šļūtenes galu ar pirkstu. Svarīgi samitrināt tieši augus, nevis laistīt augsni. Ja vien iespējams, karstā laikā labāk divas trīs reizes dienā augus atveldzēt dušā, nekā vienu reizi kārtīgi aplaistīt. Saules staru ietekmē ūdens pilieni mēdz apdedzināt lapu virsmu, tādēļ vēlams, lai tie būtu pēc iespējas sīkāki un ātrāk nožūtu. Palielināt gaisa mitrumu var, arī laistot tikai celiņus, nevis dobes. Sakņu zonas pārlaistīšana ir bīstama, augi jau tāpat cieš no stresa, bet purvs zem kājām samazina saknēm pieejamā skābekļa daudzumu - tās slīkst un smok. Tas vēl vairāk veicina auga vīšanu. Gaisa mitrināšanai siltumnīcā der novietot vairākus lēzenus traukus ar ūdeni. Tam iztvaikojot, palielinās gaisa mitrums, bet augsne sakņu zonā paliek normālā mitrumā.

Tomātiem šādos apstākļos veidojas galotnes sausā puve, jo kalcijs no saknēm netiek transportēts uz augļiem. Visvairāk cieš lielaugļu šķirnes un plūmītes ("San Marzano" tipa šķirnes). Bojātie augļi sāk sārtoties pirmie, bet ēšanai tie gandrīz neder. Ievērojot pirmās pazīmes, bojātie augļi jāizņem (labāki tie vairs nekļūs), bet augi jāapsmidzina ar kalcija nitrāta (100 g/10 l ūdens) vai mēslojuma CalMax (50 - 100 ml/10 l) šķīdumu. Šis darbs jāveic, kad augi ir atžirguši no svelmes, labāk agri no rīta, bet var arī vakarā.

Naktis kļūs garākas

Paaugstināts gaisa mitrums var būt arī kaitīgs - sevišķi vasaras beigās, kad naktis kļūst garākas. Daudzu slimību ierosinātāju sporu dīgšanai nepieciešams, lai 4 - 6 stundas uz augu lapām būtu ūdens plēvīte vai atsevišķi pilieni. Ja rasa veidojas tikai no rīta un relatīvi ātri nožūst, sporām pietrūkst laika inficēt lapu, turklāt saules ultravioletais starojums nāvējoši iedarbojas uz lielāko daļu mikroorganismu. Ja lapas samitrinātas vakarā, patogēniem līdz rītausmai laika ir papilnam - palielinātais gaisa mitrums naktīs augiem neļauj nožūt un veicina inficēšanos. Tādēļ visi smidzinājumi jāveic pietiekami agri, lai lapas līdz tumsai pagūtu apžūt. Ūdens trauki, kas dienā palīdzēja pārvarēt karstumu, pa nakti jāiznes no siltumnīcas.

Padoms

Labāk augus laistīt no rīta, nevis vakarā. Naktī augi mitrumu neizmanto, ūdens no augsnes virsējās kārtas iztvaiko un mitrina gaisu siltumnīcā, tā veicinot slimību izplatību. No rīta laistīti augi dienas karstāko brīdi sagaida jau ar zināmu ūdens rezervi un labāk to pacieš. Novītušo augu reanimācija vakarā parasti ir mazāk iedarbīga.