Lielais kartupeļu šķirņu saraksts un padomi stādīšanā
Foto: Shutterstock

Pērn sausuma un karstuma dēļ kartupeļu ražas Latvijā kopumā ir mazākas, savukārt importētajai sēklai cena šosezon paaugstinājusies aptuveni par 15 procentiem. Lielajiem audzētājiem stādmateriāla pietiek, bet mazajiem gan var pietrūkt, tādēļ nevajadzētu kartupeļu sēklas iegādi atlikt uz pēdējo brīdi, pirms tā nav kļuvusi par deficītu.

Iedzīvina pirms stādīšanas

"Ja nav nepieciešama pēc iespējas agrāka raža, kartupeļus pirms stādīšanas ieteicams iedzīvināt. Šajā nolūkā divas līdz trīs nedēļas pirms paredzamā stādīšanas laika kartupeļus pārvieto siltākā vietā (10–15 °C) vai arī paaugstina temperatūru glabātavā, lai bumbuļiem parādās trīs līdz piecus milimetrus gari asni," stāsta zemnieku saimniecības "Kalnāres" īpašnieks Ilgvars Krūmiņš.

Izņēmums ir šķirnes ar izteiktu galotnes pumpura dominanci, kurām dīgst tikai viens galotnes pumpurs. Tās jānovieto siltumā vismaz mēnesi iepriekš, lai galotnes asns izaugtu divus līdz trīs centimetrus garš un, kartupeļus pārberot, tas nolūztu. Šādām šķirnēm pēc tam dīgst arī citi pumpuri, palielinās stublāju skaits un bumbuļu skaits zem cera.

Agrai ražai diedzē

Ja nepieciešama iespējami agrāka raža, diedzēt sāk jau sešas līdz astoņas nedēļas iepriekš. Sēklas kartupeļus, kas uzglabājušies vēsā pagrabā, saliek kastītēs plānā kārtā un ievieto gaišā, siltā telpā, kur temperatūra ir 15 līdz 20 grādi dienā, bet naktī tā var būt ap 10 grādiem pēc Celsija. Vēsa temperatūra naktī un pietiekama gaisma dienā nepieciešama, lai asni izveidojas drukni un stingri. Šādi diedzētos bumbuļus var stādīt arī vēsākā augsnē, negaidot astoņus grādus augsnē.

Ja stādīšanas tehnoloģija ir ļoti saudzīga, vēl agrākas ražas ieguvei sadīgušos bumbuļus var apbērt ar neitralizētu kūdru (vai bagātinātu ar barības vielām un trihodermīnu) un šo substrātu regulāri mitrināt, lai asniem izveidotos saknes. Stādīšanas laikā saknes jāsargā no izžūšanas un tiešiem saules stariem.

Tumšas telpas nav piemērotas sēklas diedzēšanai, bet ir pietiekami labas iedzīvināšanai (trīs līdz piecu milimetru gari asni nenolūst, kartupeļus pārberot).

Cik lielai jābūt sēklai

Parasti stādīšanai izmanto 35 līdz 55 milimetru bumbuļus. Atkarībā no bumbuļu formas to svars šai frakcijai ir 60 līdz 90 gramu. Kartupeļu bumbuļus mēra ar kvadrātmēru, proti, izmērus nosaka ar šabloniem, kuru atverēm ir kvadrāta forma. Ja kartupeļu bumbuļu frakcija ir 35 līdz 55 milimetrus, tas nozīmē, ka lielākos bumbuļus nevar izgrozīt cauri 35 milimetru kvadrātam, tātad iet cauri 55 milimetru kvadrātam. Parasti kartupeļiem izmēru nosaka milimetros (kvadrātmēram norādītie mm ir malas garums); šajā gadījumā tas īsti nav diametrs, bet kvadrātveida šablons, kuram bumbuli var izgrozīt cauri.

Frakciju 35 līdz 55 milimetrus parasti vajag 3 t/ha, bet 28 līdz 35 milimetru frakciju – 2 t/ha. Var izmantot arī sīkākus – 1–1,5 centimetrus diametra bumbulīšus, vienīgi tie jāstāda seklāk un pa diviem trim kopā. No sīkajiem kartupeļiem izaug tikpat lieli bumbuļi kā no lielajiem, tikai ir mazāks bumbuļu skaits zem cera.

Kad stādīt

Lai ierobežotu melno kraupi jeb rizoktoniju, kartupeļi jāstāda iesilušā un labi sastrādātā augsnē. Vēsas (zem astoņiem grādiem pēc Celsija), mitras, blīvas augsnes un dziļa stādīšana sekmē melnā kraupja izplatību. Melno kraupi var ierobežot, sēklu kodinot ar "Maksim 025". Kodināšana pret drātstārpiem no šā gada Eiropas Savienībā ir aizliegta (neonikotinoīdi nav atļauti lauka apstākļos).

Izņēmums ir profesionālie audzētāji, kuri pieprasa un saņem individuālās vienreizējās atļaujas.

Source

Praktiskais Latvietis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form