Lietderīgie kurināšanas pārpalikumi – pelni un to izmantošana dārzā
Foto: Shutterstock

Jebkuru koksni vai augu materiālu sadedzinot, iegūstam pelnus, kurus ir vērts uzkrāt un izmantot dārzkopībā. Tiesa gan, būtiski atšķirsies iegūtais pelnu apjoms un tā lietderība.

Sadedzinot griķu salmus, kilograms pelnu saturēs 36 procentus kālija. Taču pat vasarā lielā daudzumā iegūt augu pelnus ir neiespējami. Tādēļ dārzkopībā parasti izmanto vērtīgo lapu koku pelnus, kuri vidēji satur 2–7,3 procentus fosfora un 6,9–13,3 procentus kālija.

Dažādu kokšņu pelnu vērtīgums

Īpaši vērtīgi ir bērzu koksnes pelni, jo satur līdz 7 procentiem fosfora, 20 procentus kālija un 37 procentus kalcija. Pelni, kas iegūti no skuju kokiem, sadegušo sveķu dēļ nav tik labs mēslojums. Arī satrupējušas koksnes pelni būs mazvērtīgāki. Taču pelnos esošais fosfors (P) un kālijs (K) ir augiem viegli izmantojams. Tie nesatur nevēlamo hloru (Cl), toties satur augiem tik nepieciešamo sēru (S), molibdēnu (Mo), mangānu (Mn), cinku (Zn), magniju (Mg), dzelzi (Fe) un boru (B). Atdzisušus pelnus uzglabā plastmasas maisos, sausā un vēsā vietā.

Kā izmērīt pelnu daudzumu?

Tējkarotē ir 2 g pelnu, ēdamkarotē – 6 g, 200 ml glāzē – 100 g, 0,5 l burkā – 250 g, 1 l – burkā 500 g.

Kā pelnus izmantot

Boru prasīgām kultūrām smilšainās, velēnu podzolētās un kūdras augsnēs pietiks ar 70 g/m2 pelnu, lai nodrošinātu augu vajadzību pēc bora.

Labākam sēklu dīgšanas sparam nekodinātas sēklas uz 12–24 stundām var izmērcēt +25 oC siltā pelnu ūdenī (2 ēd.k. uz 1 l ūdens). Dēstu audzēšanā, rēķinot uz m2, audzēšanas substrātam piejauc 8–10 g pelnu.

Tādiem ogulājiem kā zemenēm, avenēm, jāņogām pavasarī apdobē iestrādā 100–150 g/m2 pelnu.

Stādot vagā kartupeļus, uz vienu augu izkaisa sauju pelnu, bet, kopjot kartupeļu vagas, pirms pirmās vagošanas uz vienu kartupeļu ceru izkliedē 6 –12 g pelnu. Savukārt līdz ar pēdējo vagošanu, pirms kartupeļu ziedēšanas iestrādā vēl 50 g/m2 pelnu.

Tikmēr dārza pupiņām pietiek ar iestrādātiem 5–8 g/m2.

Tādiem dārzeņiem kā sarkanās bietes, rāceņi atkarībā no augsnes skābuma pH, iestrādā 100–200 g/m2.

Siltumnīcās gurķiem, paprikai pēc ziedēšanas sākšanās, veidojoties augļiem, ik pēc 10 dienām uz m2 iestrādā glāzi pelnu. Pelnu pēcietekme var saglabāties 2–3 gadus.

Pelni kompostā

Pelnus komposta gatavošanas gaitā pievieno uzmanīgi. Uz m2 komposta virsmas liek vienu sauju pelnu uz katru kārtu. Vairāk neliek, lai netiktu traucēta mikroorganismu darbība.

Ja dārzā augsnes pH līmenis ir noregulēts atbilstoši augu prasībām, pelni jālieto uzmanīgi. Smagās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilts un kūdras – pavasarī. Vasarā pelnus var lietot pārmaiņus ar organisko mēslojumu. Ātrākai pelnu uzņemšanai tos 1–2 glāzes iejauc 10 litros ūdens un izlaista.

Pelni augu aizsardzībai

Tādiem kaitēkļiem kā burkānu, kāpostu un sīpolu mušām, to lidošanas laikā ieteicams augus apkaisīt ar pelniem. Pēc lietus darbība būtu jāatkārto. Tāpat rīkojas zemeņu stādījumos pret ziedu smecernieku. Krūmiem mazāk metīsies laputis, ja pelnus izkliedēs zem krūmiem, apdobes zonā.

Lai mazinātu miltrasas izplatību, upeņu un ērkšķogu krūmiem pavasarī uzsijā 10–15 g pelnu uz krūmu. Pret miltrasu veģetācijas periodā augus dārzā var apstrādāt divas reizes mēnesī ar pelnu šķīdumu – 300 g pelnu uz litru karsta ūdens, samaisa un ļauj 48 stundas ievilkties. Šķīdumu izkāš, un var apsmidzināt augus.

Atgādinājums! Dārzkopībā nav izmantojami pelni, kas iegūti no dedzinātām riepām, PET plastmasas pudelēm, visa veida polimēru materiāliem, kā arī visa, kas ir ķīmiski sintezēts.

Tags

Dārza darbi Komposts Mēslojums

Comment Form