Meža eksotika piemājas dārzā ar sārtajām brūklenēm

Šķiet, par brūkleņu vērtību nav daudz jāatgādina, jo šīs ogas jau bērnībā vecmāmiņas mudināja ēst, un arī pieauguši esot, zinām, ka tās jāizmanto biežāk. Turklāt ogas ieteicams ēst ne tikai tad, kad esam saslimuši, bet arī veseliem esot, lai stiprinātu imunitāti un nodrošinātu organismu ar tik nepieciešamajām vielām. Ja neizdodas tik bieži doties uz mežu pēc šīm vērtīgajām ogām, ir vērts iestādīt krūmiņus un priecēt sevi ar dārza brūklenēm, kas nebūt nav sliktākas. Apkopojot informāciju no dārzkopības žurnāliem, portāliem un stādaudzētavu piedāvājumiem, sniedzam nelielu ieskatu par šīm dārza brīnumogām un to audzēšanu.

Dārza brūklenes (Vaccinium Vitis-idaea) ir daudzgadīgs, mūžzaļš pundurkrūms ar ložņājošu sakneni un taisniem vai paciliem stumbriem. Lapas krūmiņiem ir ādainas, 5–30 milimetru garas un 2–15 milimetru platas. Ziedi sakārtoti nokarenos ķekaros iepriekšējā gada dzinumu galotnēs. Brūkleņu apakšzemes sakneņi turpina augt ar galā esošo pumpuru un veido garus apakšzemes dzinumus. No žākļu pumpuriem, kas atrodas tālāk no augošās galotnes, veidojas jaunie brūkleņu ceri, kuru dzinumi aug 7–8 gadus, pēc tam atmirst un tiek aizvietoti ar jauniem dzinumiem no sānpumpuriem. Jaunas saknes brūklenēm aug pavasarī un rudenī, bet virszemes dzinumi veidojas jūnijā, jūlijā un augustā. Kas attiecas uz brūklenēm, tad svarīgi atcerēties, ka tas ir svešapputes augs un, tā kā drīksna atrodas augstāk par putekšnīcām, tad pašappute ir apgrūtināta.

Lai arī brūkleņu ziedi parādīsies jau pavasara beigās un vasaras sākumā, ogas nogatavojas tieši augustā. Atkarībā no šķirnes var atšķirties ražas laiks – vienām ogas nogatavojas augustā, citām – oktobrī.

Audzējot dārza brūklenes, ir iespēja izvēlēties ne tikai ārzemēs radītas šķirnes, bet arī mūsu pašu selekcionāru radīto veikumu. Pirmā Latvijā radītā brūkleņu šķirne parādījās 1980. gadā, piešķirot tai nosaukumu ''Salaspils Ražīgā'', bet vēlāk no tās brīvas apputes sēklaudžiem radās šķirne ''Rubīna Lāse'', kas izaug 15–20 centimetru augsta un lutina ar rubīnsarkanām, pilienveida ogām. ''Salaspils Ražīgā'' ogas būs tumši sarkanas un apaļi ovālas. Iecienīta dārza brūkleņu šķirne ir arī ''Erntekrone'', kas izaug ar nedaudz mazākiem krūmiņiem aptuveni 15 centimetru augstumā. Šīs šķirnes brūklenes būs apaļas, pat nedaudz saspiestas formas, bet gana lielas un sulīgi sarkanas. Starp iecienītākajām dārza brūkleņu šķirnēm ierindojas arī ''Koralla'', kuras ogas ir gan gaišas, gan tumši sarkanas un pēc formas nedaudz olveida.

Protams, nevar cerēt uz bagātīgu brūkleņu ražu, ja nav ievērotas šim augam nepieciešamās prasības. Dārza brūkleņu audzēšanai noteikti jāizvēlas atklāta un saulaina vieta, tas ir pats būtiskākais. Pēc tam jāpievērš uzmanību arī tam, lai augsne būtu irdena un gaisa caurlaidīga. Vispiemērotākās vietas būs vieglas, ar organiskajām vielām bagātas vai purva augsnes ar reakciju pH 3,5–6. Stādaudzētava ''Baltezers'' iesaka dārza augsnei, kur paredzēts stādīt brūklenes, pievienot dabīgu meža augsni, kā arī kūdru un smalku priežu mizu mulču. Ņem vērā, ka brūkleņu audzēšanai nav piemērota smaga un blīva māla augsne. Brūklenēm nepieciešama saulaina augšanas vieta līdz pusēna un pietiekams mitruma daudzums.

Piemērotākais laiks, kad stādīt brūklenes, ir agrs pavasaris – aprīļa beigas un maija sākums, kad augsne vēl ir mitra. Stādīšanā jāievēro, lai starp tiem būtu vismaz 30 centimetru attālums starp rindām un starp slejām – 90 centimetru. Brūkleņu ziedēšanas laikā jāvērš uzmanība, lai augi neciestu no salnām. Ja gaidāmas salnas, apsmidzina stādījumus ar ūdeni. Ieteicams augus pārbērt ar mulčas slāni no sadrupinātām priežu mizām, zāķu skaidām vai priežu kūdras, turklāt tas atvieglos nogurdinošo ravēšanu.

Portāls ''Tavs Dārzs'' atrada pāris stādaudzētavas, kas piedāvā brūkleņu stādus:
Stādaudzētava ''Baltezers'';
Jāņa Aldermaņa dārzniecība;
Nacionālais botāniskais dārzs;
Stādaudzētava ''Ādažu stādi''.