Foto: Shutterstock
Jau pavisam drīz sāksies aktīvā dārza sezona, tādēļ tieši šis ir brīdis, lai plānotu, kur un kādu dārzu vēlies redzēt savās mājās. Pēdējos gados popularitāti iemantojušas augstās dobes, un ne velti – tās iespējams ierīkot jebkur, pat mazā privātmājas pagalmā pilsētā! Un agrs pavasaris ir īstais laiks, lai ķertos klāt to veidošanai.

Kā stāsta Dārzkopības institūta Dārza daļas vadītāja Baiba Skrebele, augstās dobes jau kādu laiku ir populāras vairāku priekšrocību dēļ. Pirmkārt, tās ir vieglāk kopjamas par parastajām dobēm. Otrkārt, tās var novietot jebkur dārzā, tādējādi pieskaņojot dārza ainavai un izmantojot tās arī kā dizaina elementu, turklāt tās izcili piemērotas arī īpaši mazam dārziņam vai pagalmam pilsētā. Treškārt, augstajās dobēs augsne iesilst ātrāk, līdz ar to veģetācija sākas ātrāk.

Iesācējam šajā jomā galvenie izaicinājumi būs dobes karkasa izveidošana un piepildīšana ar augsni, pastāsta speciāliste, sniedzot savus padomus, kā tās veidot.

Karkasa veidošanai der gan koka, gan plastmasas dēļi, gan metāls (kas gan saulē var ļoti sakarst – tad karkass būtu jāoderē no iekšpuses ar kādu izolācijas materiālu). Derēs arī smilšu kaste, ja bērni jau paaugušies. Tāpat var izmantot kārklu klūgas, kuras, horizontāli liekot vienu virs otras, aizliec aiz resnākiem zemē vertikāli iedzītiem balstiem. Viss atkarīgs no gaumes.

Nevajadzētu gan aizrauties ar ļoti mazām vai ļoti lielām dobēm. Mazās dobēs augsne ātri izžūs, lielās – būs grūti apkopt. Dobes izmēri noteikti būs atkarīgi no materiālu garuma un platuma, bet nevajadzētu veidot to platāku par 120 centimetriem, lai būtu ērti aizsniegt dobes vidu no abām pusēm. Kastes augstumam vajadzētu būt sākot no 20 centimetriem, bet garums pēc jūsu pašu izvēles – jo augstāka un lielāka dobe, jo vairāk jums būs nepieciešama augsne, ar ko to aizpildīt.

Dobes apakšā ieklāj melno agro tekstilu, lai neaug cauri daudzgadīgās nezāles. Arī, ja dobi izvietojat uz bruģa vai grants seguma, der ieklāt šādu materiālu. Apakšējā slānī vienu ceturtdaļu no dobes augstuma liek smalkus zarus, koku mizu, šķeldu, mazus čiekurus, zāli, velēnu no zāliena ar saknēm uz augšu. Nākošo ceturtdaļu aizpilda ar kompostu vai kūtsmēsliem sajauktiem ar auglīgu dārza augsni. Lai augsne pārāk nesablīvētos, ieber apmēram piecus centimetrus grants slāni un dobes augšpusē pēdējā slānī ber auglīgu, irdenu augsni. Šim nolūkam būtu vērts iegādāties kādu maisu ar kūdras substrātu, ko sajauc ar labu dārza augsni vai zemi no kurmja rakumiem.

Pēc tam dobi salej un atstāj uz trim līdz piecām dienām nosēsties. Tad, ja nepieciešams, vēl papildina ar kūdras substrātu, ko ierušina virskārtā.

Tad jau klāt patīkamākais darbiņš – stādīšana! Stādīt var rindās vai pamīšus. Galvenais augus nesastādīt par ciešu, jo, kamēr tie ir maziņi, dobe liksies patukša, bet augi pēc mēneša sakuplos. Parasti augstajās dobēs stāda garšaugus, salātus, sīpolus lokiem. Var arī sēt rukolu, spinātus, skābenes, dilles. Tikpat labi augstajā dobē var veidot puķu dobi, sējot vai stādot vasaras puķes – kliņģerītes, kosmejas, samtenes, verbēnas, ešolcijas, lauvmutītes, kādu matiolu un puķutabaku (vakaros smaržos). Stādot puķes, der atcerēties, ka dobes vidū jāstāda garākus augus un malās – zemākus.

Kā "Delfi" rakstā "Augstās dobes: modes kliedziens vai teju neaizvietojams un ērts risinājums" pastāstījis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, ja augsnes kārta ir lielāka par 50 līdz 60 centimetriem, augstās dobes var izmantot arī daudzgadīgām kultūrām, piemēram, zemenēm un citiem mazākiem krūmiem. Viņš min, ka katrā dobē sava kultūra izskatās labāk, taču iesaka stādījumus miksēt, lai mazinātu slimību un kaitēkļu risku. Turklāt jauktās dobēs vienu otrai līdzās var stādīt gan ēdamās, gan dekoratīvās kultūras ar izteiktu smaržu, kas nepatīk kaitēkļiem, piemēram, kreses, kliņģerītes, samtenes, lavandu. Viņš paskaidro, ka spēcīgais aromāts atbaida vai dezorientē kaitēkļus.

Savukārt Dārzkopības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Līga Lepse vienkāršāka pīrāga augstajās dobēs neiesaka audzēt augus ar dziļām saknēm, kādas ir, piemēram, augsta auguma tomātiem, burkāniem, ķirbjiem. "Neieteiktu šādās dobēs arī sēt un stādīt ilgstoši audzējamus dārzeņus, kas novācami rudenī (piemēram, galviņkāpostus), jo darba apjoms to audzēšanai būs liels, bet iegūtais rezultāts salīdzinoši niecīgs. Labāk tādās dobēs audzēt ātras rotācijas augus, kam ir sekla sakņu sistēma un salīdzinoši īss veģetācijas periods."

Kādi darbi seko vasaras sezonā? Turpmākie darbiņi sezonas garumā būs augsnes virskārtas rušināšana un laistīšana, kā arī ražas gaidīšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!